Mežaparka estrādē ceturtā daļa darbu jau pabeigti

VISS NOTIEK. Rīgas domes mērs Nils Ušakovs, Pilsētas īpašumu komitejas vadītajs Oļegs Burovs un būvkompānijas LNK, RERE projekta direktors Valdis Koks (no kreisās) izvērtēja padarīto, pārliecinoties, ka grafiki apsteigti gandrīz par mēnesi © F64

Mežaparka Lielajā estrādē ir īstenoti 24,31% no kopējiem pārbūves darbiem. Pašlaik gandrīz jau pabeigti pamatu konstrukciju darbi, par mēnesi apsteidzot noteikto grafiku. Skatītāju zonu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada vasarai.

Būvnieki strādā objektā jau divarpus mēnešus. «Darbi notiek ne tikai atbilstoši grafikam, bet pat ātrāk, nekā paredzēts. Celtnieki izmanto laika apstākļus, lai betonētu. Jādarbojas ātri, lai neattaptos novembrī, kad temperatūra nokrītas teju līdz mīnus 20,» skaidroja RD Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs. Iedzīti jau 2196 pāļi, un tas izdarīts mēnesi agrāk, nekā plānots. Faktiski īstenoti 95% no pamatu konstrukcijas darbiem. Pašlaik te strādājot 120 līdz 130 cilvēku, kas esot ļoti pozitīvs rādītājs, kas nozīmē, ka strādājošo trūkuma nav, atzina O. Burovs.

Arī pilnsabiedrības LNK, RERE pārstāvis Valdis Koks norādīja, ka «tiek darīti visi iespējamie celtniecības darbi, sākot no ārējiem inženiertīkliem, ceļa izbūve uz Viestura prospektu - tā būs pastāvīga, nevis tikai īstermiņa brauktuve. Tāpat pabeigta lielākā daļa (85%) no esošā ūdensvada demontāžas, turpinās sadzīves kanalizācijas ierīkošana. Tiek veidotas arī nesošo sienu konstrukcijas, kolonnas, tiek gatavota «fronte» pārsegumiem». Uz RD priekšsēdētāja Nila Ušakova jautājumu, vai līdz nākamajam gadam izdosies savest kārtībā vidi, gan V. Koks, gan O. Burovs apliecināja, ka līdz 2018. gada 18. jūnijam būs gatava visa skatītāju zona un infrastruktūra.

Tiesa, projekta laikā notikušas arī nelielas izmaiņas. Ir tādas, kas ļaus ieekonomēt, un ir arī tādas, kur varētu būt sadārdzinājums. Taču tas viss esot atvēlētā budžeta ietvaros. Piemēram, sākumā bija iecerēts, ka skatītāju zonas malās tiks izveidoti četri 35 metrus gari apgaismošanas torņi, taču projekta laikā secināts, ka arī ar diviem torņiem būs iespējams efektīvi apgaismot estrādi. Tāpat lielas skatītāju plūsmas (kas lielos pasākumos var sasniegt pat 70 000 cilvēku) iekļūšanai viņiem paredzētajā zonā nācies izmantot sarežģītākus risinājumus (tostarp īpašu pergolu), kas arī ļoti palielināja izmaksas.

Tehniski sarežģītāks būs būvniecības otrais posms, kas paredz pašas estrādes rekonstrukciju. Tas attiecas arī uz metāla konstrukcijām, kuru dēļ ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu speciālistus. «Visu cieņu mūsu konstruktoriem, bet šeit vajadzētu konsultēties ar tiem Rietumu konstruktoriem, kam ir ļoti liela pieredze. Visticamāk, ka vajadzētu skatīties uz Vāciju,» uzsvēra O. Burovs. Šādu izvēli viņš pamatoja ar aizvadīto pasaules čempionātu futbolā un tā stadiona metāla konstrukciju būvniecības pieredzi. Vācijā vairākās pilsētās ir lieli kupolveidīgi stadioni, un tiem konstrukcijas esot līdzīgas, kādas paredzētas Mežaparkā. RD Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs paskaidroja, ka 4. augustā iecerēta tikšanās ar vācu ekspertiem, lai apspriestu ar Lielās estrādes akustiku saistītos jautājumus.

Jāatgādina, ka pirmās kārtas, kas paredz atjaunot skatītāju zonu un izbūvēt infrastruktūru, izmaksas ir 32 miljoni eiro, bet kopējās par abām kārtām varētu sasniegt pat 77 miljonus eiro.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais