Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja speciālu pieturvietu izveidošanu zemās grīdas tramvajam.
Lai pasažieriem atvieglotu iekāpšanu zemās grīdas tramvajā, Rīgas pašvaldība iecerējusi izveidot speciālas pieturvietas K.Barona ielā, liecina deputātiem sagatavotā informācija.
Pieturvietu laukumā plānots izveidot paaugstinājumus vienā līmenī ar gājēju ietvi, līdzīgi kā ātrumvaļņus jeb "guļošos policistus".
Pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" pašlaik realizē projektu zemās grīdas tramvaja ierīkošanai galvaspilsētā. Zemās grīdas tramvajs, tāpat kā speciālie trolejbusa un autobusa vagoni, paredzēts, lai cilvēki ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiņiem spētu tajā iekļūt un izkļūt bez citu palīdzības.
Pašlaik cilvēki ratiņkrēslā tramvajā var iekļūt pa transportlīdzekļa priekšējām durvīm, izmantojot paceļamo platformu.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi - iekļūšanu tramvajā bez citu palīdzības -, tramvaja pieturās ir jāizbūvē speciāli peroni, kuru virsma būtu vienā līmenī ar vagonu grīdu. Ielās, kuru platums ir pietiekams atsevišķa pasažieru uzgaidīšanas perona izvietošanai, ir jāpārveido tikai paša perona ģeometriskie izmēri, jāuzstāda e-talonu un biļešu automāti un sabiedriskā transporta pieturvietas nojume.
Kā norāda "Rīgas satiksme", grūtības izraisa pieturvietu izveidojums ielās, kuru platums nav pietiekams atsevišķa, no braucamās daļas pilnīgi norobežota perona izvietošanai un kuras atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā buferzonā un ir saglabājušas vēsturisko šķērsprofilu.
Pašlaik ir iecerēts zemā tramvaja vagonus izmantot 6.maršrutā un radīt iespēju to izmantot arī maršrutos, kas apkalpo Vecrīgu pa Aspazijas un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.
Gan Aspazijas bulvārī, gan Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, gan 6.tramvaja maršrutā aiz dzelzceļa loka virzienā uz Juglu nav grūtību labiekārtot pieturvietas atbilstošā augstumā, jo ielu platums to atļauj. Sarežģījumi rodas, izskatot iespējas izveidot pieturvietas K.Barona ielā, it sevišķi posmos, kur saglabājies vēsturiskais ielas šķērsprofils ar bruģējumu.
Ir izskatīti vairāki ielas ierīkošanas varianti. "Rīgas satiksme" norāda, ka ieteicamākais būtu tramvaja sliedes pārvietot gar ielas malu, bet automašīnu brauktuvi vidusdaļā. Diemžēl šis risinājums nozīmējot visu ielas sarkano līniju telpā izvietoto komunikāciju pārbūvi, jo to nosaka tehnisko normatīvu prasības. Ir arī ierosināts tramvaja ceļu iedziļināt, saglabājot pārējo ielas šķērsprofilu neskartu, taču šis risinājums maksātu vairākus miljonus latu, turklāt ievērojami izmainītu visas ielas apveidu.
Vismazāk vidi ietekmējošais risinājums ir pieturvietu laukumā izveidot paaugstinājumus vienā līmenī ar gājēju ietvi kā "guļošos policistus". Šajā gadījumā izmaiņas skartu tikai sešas pieturvietas katrā virzienā, bet pārējā K.Barona ielas garumā vēsturisko profilu mainīt nav nepieciešams. Šāds ielas garenprofils nodrošinātu transporta plūsmas ātruma samazināšanos, lielāku pasažieru drošību, šķērsojot braucamo daļu, kā arī kopumā netraucētu transporta kustībai.
"Rīgas satiksme" turpina testēt un pārbaudīt pirmo zemās grīdas tramvaju, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma preses sekretārs Viktors Zaķis. Pasažieri tramvajā vēl netiek uzņemti.
Kā ziņots, pirmos pasažierus tramvajs varētu uzņemt šīs vasaras sākumā.
Jaunais tramvajs no Čehijas uz Rīgu tika nogādāts marta beigās ar treileru palīdzību.
Pirmos 20 zemās grīdas tramvajus Rīgai par 52 miljoniem eiro (36,4 miljoniem latu) piegādās uzņēmums "Škoda Transportation s.r.o.". Paredzēts, ka līdz 2010.gada beigām Rīga varētu saņemt visus 20 līgtos tramvaju sastāvus.
Pirmie jaunie tramvaji pārvadās pasažierus 6.tramvaja maršrutā Radio iela-Jugla. Tie aizstās savu laiku nokalpojušos un jau vienreiz renovētos tramvajus.
Jaunais tramvajs vienlaicīgi varēs pārvadāt 300 cilvēkus. Tādējādi 20 jauno tramvaju ietilpība ir lielāka nekā 40 esošajiem tramvaja vagoniem. Tramvajs būs 31,6 metrus garš un 2,5 metrus plats. Durvju ailes platums būs 1,3 metri.
Jaunajiem tramvajiem, tāpat kā jaunajiem Rīgas autobusiem un trolejbusiem, ir zema grīda, tādēļ tie būs daudz ērtāki un pieejamāki pasažieriem ar bērnu ratiņiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Jau ziņots, ka zemās grīdas tramvaju projektu Rīgā bija paredzēts realizēt līdz 2032.gadam septiņos posmos. Sākotnēji bija plānots, ka projekta realizācijai būs nepieciešami aptuveni 500 miljoni latu, bet vairāki speciālisti norādīja, ka izmaksas varētu būt daudz lielākas.
2008.gada vidū "Nordea", "SEB banka" un "Swedbank" piešķīra sindicēto aizdevumu "Rīgas satiksmei" infrastruktūras modernizācijai un tramvaju iegādei 142,2 miljonu eiro (99,4 miljonu latu) apmērā.