Rīgas satiksme uzkrās e-talonus

Aprīļa sākumā piedzīvotā personalizēto viedkaršu jeb zilo e-talonu trūkuma dēļ pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" nolēmis veidot pamatīgus e-talonu uzkrājumus.

Kā norādīja uzņēmuma preses sekretārs Viktors Zaķis, "Rīgas satiksmes" vadība ir pieņēmusi lēmumu uzdot SIA "Rīgas karte" veidot noteikta apjoma uzkrājumus visu veidu e-taloniem, lai nākotnē nepieļautu iespēju atkārtoties situācijām, kad nepārtraukta darba procesa nodrošināšanai trūktu e-talonu sagatavju.

Kā ziņots, 8.aprīlī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdē tika uzklausīta informācija par viedkaršu trūkumu.

Kā konstatēja komitejas deputāti, personalizēto viedkaršu trūkumā vainojams ražotājs. Tika noskaidrots, ka šī gada janvārī bija atlikuši 8000 personalizēto viedkaršu. Tādēļ "Rīgas satiksme" vērsās pie viedkaršu piegādātāja SIA "Rīgas karte", lūdzot papildināt viedkaršu sagataves.

"Rīgas karte" nepieciešamo viedkaršu daudzumu pieprasīja ražotājam, kas solīja viedkartes piegādāt līdz 15.martam. Taču vēlāk tika saņemta informācija, ka tehnisku problēmu dēļ viedkaršu izgatavošana aizkavēsies.

Ņemot vērā, ka 22.martā bija atlikušas 1000 viedkartes, "Rīgas satiksme" pieņēma lēmumu pārtraukt izsniegt jaunas personalizētās kartes, nodrošinot tikai bojāto vai nozaudēto karšu atjaunošanu.

Pirmās 1000 papildus viedkartes tika saņemtas 6.aprīlī jeb trīs nedēļas vēlāk, nekā bija plānots. Šajās dienās plānots saņemt nākamās 4000 viedkartes, bet līdz maija beigām tikšot piegādāti 45 000 viedkaršu.

Kopumā personalizēto viedkarti nevarēja izsniegt aptuveni 3000 cilvēkiem. Taču lielākā daļa no viņiem ir personas, kurām ir iespēja braukt bez maksas sabiedriskajā transportā. Piemēram, tie ir invalīdi, kuri var saņemt bezmaksas biļeti, uzrādot invalīda apliecību.

Reāli cietušas no zilo e-talonu trūkuma apmēram 500 personas, kurām pienākas dažādi atvieglojumi, tie galvenokārt ir pensionāri, skolēni un studenti. Visiem cilvēkiem, kuri nevarēja saņemt savus e-talonus, tie tiks nosūtīti jau tuvākajā laikā kopā ar atvainošanās vēstuli.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais