Latvijas Dabas muzejā notiks lekcija par Ģipkas lagūnu

Reti kurš zina, kas ir Ģipkas lagūna, bet vēl mazāk par to - ar ko šī vieta ziemeļrietumu piekrastē atšķiras no pārējiem Latvijas reģioniem. Šodien no plkst.13 Latvijas Dabas muzejā notiks muzeja vecākās antropoloģes Aili Marnicas vadīta lekcija "Ģipkas lagūnas senie iedzīvotāji".

Vairākās no nodarbību ciklā "Par cilvēkiem un ne tikai" notikušajām lekcijām ir minētas Baltijas jūras veidošanās stadijas, vienā no tām ir Litorīnas jūra ar savām lagūnām. Arī Ģipkas lagūna ir daļa no senās Litorīnas jūras, kas no tās bija atdalīta ar ļoti šauru zemes strēli.

Senās apmetnes atklātas gan Ģipkas lagūnas krastā, gan jūras pusē - zemes strēles pretējā pusē. Zinātnieki atklājuši vairākas interesantas lietas, kas saistītas ar šīm apmetnēm - tās atšķīrās gan ar saimniecību, gan ar garīgās dzīves īpašībām, gan arī ar mākslas priekšmetu atradumiem.

Latvijā

Vairāk nekā divas desmitgades Rietumu pasaulē bija ierobežots finansējums jebkam, kas saistīts ar militāro rūpniecību. Iemesli – karš Dienvidslāvijā un sekojošā “asiņainās naudas” meklēšana, tam sekoja karš pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra un attīstošā korporatīvās sociālās atbildības kultūra. Tā kā pastāvēja juridiski ierobežojumi darījumiem ar karojošām negodīgām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu, finanšu sektora dalībnieki ieroču jautājumus parasti uzskatīja par reputācijas ziņā nevēlamiem. Kara realitāte Ukrainā un ES aktīvais atbalsts Kijivai maina ainu.

Svarīgākais