Rīgā iesaka atteikties no plašām ielām; vairāk jādomā par gājējiem un velosipēdistiem

© Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency

Rīgā būtu jāatsakās no plašām ielām, īpaši, upes tuvumā, vairāk attīstot infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem, intervijā raidījumā "900 sekundes" sacīja dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls.

Viņš teica, ka Rīgai jau 2001.gadā tika ieteikts sašaurināt ielas, lai pilsētas centrs nebūtu tik pievilcīgs automašīnām, piemēram iela pie stacijas. Arī tuneļus vairs nevajadzētu būvēt, jo tādējādi cilvēks tiek novirzīts otrā plānā transportam, sacīja arhitekts. "Pilsētai ir jākalpo iedzīvotājiem. Jau pirms piecpadsmit gadiem teicu - izejiet no tuneļiem un padariet noslogotos ceļus par pilsētas bulvāriem ar kokiem, velojoslām, ietvēm," norādīja Gēls.

Arhitekts pauda, ka sabiedrība zaudē 17 centus katru reizi, kad kāds brauc ar sabiedrisko transportu, bet iegūst 25 centus par katru reizi, ko cilvēks nobrauc ar velosipēdu. Tomēr, raugoties plašākā aspektā, ir gudri būvēt sabiedriskā transporta sistēmas, kas kvalitatīvi pārņem privātā autotransporta sistēmas, sacīja Gēls.

Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency

"Redzu, ka Rīgā kaut kas ir atrisināts, redzu velojoslas dažās ielās, taču ne visās," uzsvēra Gēls, minot, ka Kopenhāgenu var pilnībā un droši šķērsot ar velosipēdu. "Jūs vēl tur neesat, bet esat sākuši," pauda arhitekts.

Tāpat esot redzams, kā sākts izmantot pilsētas vērtību - upes tuvumu. Daudzas pilsētas ir atteikušās no ūdens malu izmantošanas auto vajadzībām, viņš sacīja. "Rīgā lēnām tas ir sācies, bet es redzu, ka šo vērtību var izmantot vairāk," norādīja arhitekts.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais