Par Brīvības ielas remontu Rīgā informācija uzskatāmi tiks sniegta ik nedēļu

© F64

Par Brīvības ielas remontu Rīgā turpmāk informācija uzskatāmi tiks sniegta ik nedēļu un aktualizēta pirmdienās. AS Rīgas siltums (RS) remontu turpinās līdz 1. septembrim, bet informācija par to, cik tālu pavirzījušies darbi un cik izdarīts, tiks publicēta uzņēmuma mājaslapā.

Jau tagad sadaļā Sekojiet līdzi remontdarbu progresam Brīvības ielā ir ievietota informācija, kurā no ielas posmiem darbi notiek. Pašlaik remontdarbi notiek uzreiz sešos ielas posmos. Kopš darbu uzsākšanas 5. jūnijā līdz 18. jūnijam ir izrakti un demontēti 348 m veco cauruļvadu, samontēti jaunie cauruļvadi, kopā 290 m, kā arī aizbērti 186 m, no tiem atjaunots ceļa segums (noasfaltēts) 24 m. Paveikti 15,8 procenti no visiem darbiem, un tas ir par 1,8 procentiem vairāk nekā plānots, vēsta uzņēmumā.

Infografika

Siltumtīklu rekonstrukcija uzsākta Brīvības ielā - posmā no ēkas Brīvības ielā 163 (pretī Circle K degvielas uzpildes stacijai) līdz Bruņinieku ielai ar atzarojumiem. RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nodrošinot karstā ūdens piegādi 249 ēkām šajā Brīvības ielas posmā. Šovasar uzņēmums atjaunos siltumtīklus no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1877 metri). Siltumtīkli ir ekspluatācijā kopš 1958. un 1959. gada un vairs neatbilst būvnormatīvu prasībām, arī siltuma zudumi ir lielāki.

Neatkarīgā rakstīja, ka mitruma, paaugstinātas temperatūras un transporta radītās vibrācijas dēļ pārseguma plātnes sākušas drupt un plaisāt, tāpēc pastāv iegruvumu risks. Ekspluatācijas laikā šajā siltumtīklu posmā bija konstatēti 14 bojājumu, piemēram, 2014. gadā hidrauliskās pārbaudes laikā atklāts korozijas dēļ radies plīsums. Lai paaugstinātu siltumapgādes drošību un samazinātu siltuma zudumus, apakšzemes siltumtīkli Brīvības ielā tiek pārbūvēti bezkanāla tehnoloģijā, izmantojot rūpnieciski izolētās caurules, kas aprīkotas ar īpašu signalizācijas sistēmu. Tā ļauj ātri un precīzi konstatēt bojājumu vietu. Izturīgās metāla caurules sastāv no hermētiska polietilēna apvalka un poliuretāna putu izolējoša slāņa, tādējādi tās tiek pasargātas no gruntsūdeņu izraisītas korozijas.



Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.