Vanšu tilts lips kā mušpapīrs

© Gatis Gierts, f64

Vanšu tilta vantis ir daļēji pārklātas ar lipīgu krāsu, lai traucētu sadzīves alpīnistiem rāpties augšup. Neesot manīts, ka putni spētu noturēties uz slīpajiem kūļiem, tāpēc par viņu iespējamo bojāeju, pielīpot pie želejveida pārklājuma, nevajadzētu satraukties.

"Nedomāju, ka putni ietrieksies, neesmu redzējis, ka putni būtu sēdējuši uz vantīm," nosmej uzņēmuma Rīgas tilti vadītājs Albīns Jasaitis. Viņš informē, ka krāsa jeb speciālais pārklājums Vandalene Anti-Climb ir lipīgs, jo slidenu pārklājumu varētu pievārēt ar īpašiem cimdiem. Tomēr vantis nav nokrāsotas pilnībā. "Skatījāmies, lai vertikāli netiktu bez palīglīdzekļiem augšā, tāpēc krāsojām sešus septiņus metrus no asfalta," saka A. Jasaitis.

Šis, pēc speciālistu domām, bija piemērotākais variants Vanšu tilta aizsardzībai. Krāsa veido biezu, slidenu, lipīgu un nežūstošu pārklājumu un saglabā savas īpašības arī ļoti augstā un zemā temperatūrā – no plus 400 līdz mīnus 250 grādiem. Tā nesmird, nav viegli uzliesmojoša, to nevar sabojāt, un tā izmaksā salīdzinoši lēti. Satiksmes departaments aprēķinājis, ka tilta kūļu krāsošanai pietiks ar 1500 latiem, turklāt pārklājums nav jāatjauno vairākus gadus.

Līdz šim sadzīves alpīnistu alkas nokļūt Vanšu tilta smailē nekādi netika ierobežotas. Par klasiku kļuvis pirmais kāpējs, kurš glābējiem pieprasīja eklēru, pēc kura viņi devās uz netālu esošā, toreiz vēl strādājošā Preses nama kafejnīcu. Pagājušā gada oktobra beigās kāds vīrietis, uzkāpis Vanšu tiltā, izraisīja stundām ilgu sastrēgumu.

Savukārt 2007. gada aprīlī vīrietis alkohola reibumā mēģināja uzkāpt pa Vanšu tilta vantīm, bet 2006. gadā tādu mēģinājumu bija trīs. Viens no kāpējiem tiltā rāpās pat divas reizes. Visi šie gadījumi beigušies vai nu ar pārbaudi pie psihiatra, vai ar krimināllietu ierosināšanu par huligānismu. Piemēram, Reinis B., kurš 2006. gadā iekaroja Vanšu tiltu un šai operācijai gatavojās pusgadu, tika atbrīvots no kriminālsoda, toties viņam nācās ārstēties ambulatori medicīnas iestādē. Līdzīgu ārstēšanos piesprieda arī pērnā gada kāpējam.

Dažs labs no kāpējiem vēlējies tilta smailē nosvinēt savu jubileju, cits – apskatīt pilsētu. Tā kā reāla brīvības atņemšana par huligānismu Latvijā tiek piespriesta reti, var uzskatīt, ka sabiedriskā miera traucētāji izsprūk sveikā. Krimināllikuma 231. pantā par huligānismu – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīm redzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu – paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Neatkarīgā jau rakstīja, ka glābējiem cilvēka nocelšana no Vanšu tilta stundā izmaksā apmēram 104 latus, jo tiek iesaistīti gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan mediķi, gan glābēji ar laivām.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.