Mēģinās pierunāt sarkandaugaviešus neprotestēt pret naftas terminālu

 

Tvaika ielas Rīga iedzīvotāju neapmierinātības vilni ar naftas produktu smirdoņu uzņēmums ManTess mēģinās mazināt, pielabinoties sarkandaugaviešiem. Pirmais mēģinājums cilvēkus gan drīzāk sabiedējis.

Dienā, kad Neatkarīgā publicēja rakstu par terminālim tuvākās mājas iedzīvotāju vēršanos pie Rīgas mēra Nila Ušakova un vides ministra Raimonda Vējoņa, uzņēmums nez kur sadabūjis vēstules parakstītāju tālruņu numurus un viņiem zvanīts uz mājām. Sirmgalvji pārbijušies, domājot, ka viņiem tagad no lieliem vīriem draud nepatikšanas. Bet ManTess noliedz, ka mēģinātu iebiedēt cilvēkus, gluži otrādi – mērķis ir kaut kā mazināt viņu neapmierinātību. Taču par šīs neapmierinātības cēloņa – smirdēšanas – novēršanu runāts netiek.

Uzņēmuma izpilddirektors Kārlis Līcis uzsver, ka starp iedzīvotāju un ražošanas interesēm pastāv būtībā neatrisināms konflikts: "Iedzīvotājiem nevajadzētu no mums prasīt vairāk, nekā paredz normatīvie akti, un uzņēmumam nevajadzētu pārkāpt šos normatīvus."

Vairāk par cilvēku dzīves kvalitātei nodarīto kaitējumu uzņēmumu uztrauc negatīvā publicitāte, tāpēc ManTess saimnieks Jūlijs Krūmiņš licis nomierināt biznesam traucējošos ļautiņus. "Krūmiņš uzdeva mums paskatīties, ko mēs varam iedzīvotājiem palīdzēt," paskaidro K. Līcis.

Tikmēr savu gaitu rit pārbaudes. Reģionālās vides pārvaldes inspektors Guntis Treimanis stāsta, ka jau uzrakstījis Valsts vides dienestam atskaiti par ManTess meitasuzņēmuma Latvijas–Rietumu termināls teritorijā veikto pārbaudi – ka inspicēšanas brīdī nekas netika krauts un līdz ar to nekas arī nesmirdēja. Ka varbūtējās smakas avots ir dzelzceļa cisternas, kas pēc izkraušanas netiek vērtas ciet. Uzņēmumam līdz 26. aprīlim uzdots pasūtināt pie neatkarīgiem ekspertiem smaku mērījumus un veikt tos naftas produktu pārkraušanas laikā, esot maksimālai noslodzei. Kaut gan šāda informācija nevarētu būt konfidenciāla, nesaprotamu iemeslu dēļ Vides valsts dienests Neatkarīgajai atteica iespēju iepazīties ar inspektora ziņojumu.

Visticamākais, smakošanas mērījumi iekļausies maksimālajās pieļaujamajās normās. Arī ManTess pilnībā atzīst, ka tā meitasuzņēmuma Latvijas–Rietumu termināls darbība rada smakas, taču uzsver, ka smirdēšana ir atļauta.

Iedzīvotāji šajā ziņā ir faktiski neaizsargāti, un inspektoram G. Treimanim nāk prātā tikai viens radikāls risinājums – pilsēta, kas no ostas saņem lielu naudu, varētu tuvāko māju iedzīvotājiem uzbūvēt jaunas mājas, bet smirdīgajā teritorijā uztaisīt, piemēram, parku. Tikmēr iedzīvotāji uzskata, ka drīzāk pārvietot projām vajadzētu smirdēšanas avotus.