Vanšu tilta vantis nokrāsotas ar kāpelētājus atbaidošu krāsu

Nedēļas nogalē Vanšu tilta vantis nokrāsotas ar speciālu lipīgu krāsu, kas paredzēta kāpelētāju atbaidīšanai.

SIA "Rīgas tilti" valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis iepriekš norādīja, ka krāsošana ir atkarīga no laika apstākļiem. Aizsargkrāsas uzklāšanai bija nepieciešama stabila vidējā gaisa temperatūra plus pieci grādi pēc Celsija.

Kā ziņots, pēc tam, kad kāds vantīs kāpējs oktobra beigās radīja pamatīgas satiksmes problēmas visā pilsētā, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) uzdeva Satiksmes departamenta direktoram Edgaram Strodam izstrādāt un iesniegt priekšlikumus, lai novērstu kāpšanu vantīs.

Satiksmes departaments analizēja dažādus risinājumus - žogu vai režģu izvietošanu, vanšu aptīšanu ar dzeloņstieplēm, dzeloņslokšņu vai aizsargsietu izmantošanu, dažāda veida barjeras uz vantīm - un galu galā ieteica vantis noklāt ar speciālu krāsu.

Pēc speciālistu domām, piemērotākais variants Vanšu tilta aizsardzībai būtu vanšu kūļu pārklāšana ar speciālu aizsargkrāsu. Šī krāsa veido biezu, slidenu, lipīgu un nežūstošu pārklājumu un saglabā savas īpašības arī augstā un zemā temperatūrā.

Šāds risinājums nebojātu tilta izskatu, turklāt, kā uzsver Satiksmes departaments, tam ir salīdzinoši zemas izmaksas - ap 1500 latu.

Vanšu tilta vantis tagad noklātas ar speciālu slidenu aizsargkrāsu, kas tiek ražota tieši tādam mērķim, lai apgrūtinātu nepiederošu personu uzrāpšanos uz vertikālām konstrukcijām. Rīgā izmantots angļu firmas "COO-VAR" speciālais pārklājums "Vandalene Anti-Climb".

Aizsargkrāsa veido biezu, slidenu, lipīgu un nežūstošu pārklājumu, kas palīdz nodrošināt Vanšu tilta vertikālās infrastruktūras nepieejamību nepiederošām personām. Krāsa saglabā savas īpašības arī pie augstas - līdz plus 400 grādu - un zemas - līdz mīnus 250 grādu - gaisa temperatūras.

Krāsai ir pieejami dažādi toņi. Tas sniedz iespēju aizsargkrāsas toni pielāgot vanšu tonim. Kā informē aizsargkrāsas "Vandelene Anti-Climb" izplatīšanas uzņēmuma SIA "Specials" pārstāvis Jānis Zalāns, aizsargkrāsai nav nekāda aromāta. Arī uzklājot uz virsmas, tā neizdalīs nekādu aromātu.

"Šī krāsa ir unikāls, inovatīvs produkts, kas kļuvis par spēcīgu nišas produktu tieši praktisko un videi draudzīgo īpašību dēļ - šī krāsa ir izstrādāta tā, lai ietekme uz vidi tiktu samazināta līdz minimumam. Turklāt tās ietekme pat nav salīdzināma ar to ietekmi, ko rada automašīnas, kas ik dienas šķērso tiltu," skaidro Zalāns.

Zalāns norāda, ka krāsas konsistence ir želejveida, līdz ar to ir novērsti jebkādi huligānisma draudi. Tā nav viegli uzliesmojoša vai kā citādi viegli sabojājama.

Pēc viņa teiktā, pamatā noturīgums ir atkarīgs no krāsas pareizas uzklāšanas, bet līdzšinējā pieredze liecina, ka tā ir ļoti noturīga - bez atjaunošanas tā var noturēties vairākus gadus. Saskaņā ar citu valstu pieredzi krāsojums visbiežāk jāatjauno tikai daļēji - piemēram, pēc tam, kad kāds pa to ir mēģinājis rāpties. Šādos gadījumos jāatjauno ir tikai tās vietas, kur ir bojājumi.

SIA "Specials" informē, ka šī aizsargkrāsa līdzīgiem mērķiem ir izmantota arī citās valstīs. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir visā pasaulē labi zināmais Sanfrancisko tilts ASV. Tas ir arī viens no pašnāvnieku iecienītiem objektiem. Aizsargkrāsa šim tiltam lielā mērā ir izmantota arī šī iemesla dēļ - lai novērstu iespējas tajā uzrāpties.

Tāpat šī aizsargkrāsa ir izmantota, piemēram, viesnīcu kompleksā Dubaijā, kur raksturīga augsta temperatūra. Šī aizsargkrāsa ir izmantota arī dažādos elektroapgādes objektos Francijā un Lielbritānijā. Pirmkārt, krāsa izmantota drošības nolūkos, lai nevienam nebūtu iespējams pie šī objekta piekļūt. Otrkārt, minētajos objektos krāsa tika izmantota arī, lai novērsu krāsainā metāla zādzības un žogu bojāšanu, demolēšanu ap objektiem, skaidro Zalāns.

Kā informē SIA "Specials", šī aizsargkrāsa ir sertificēta atbilstoši Lielbritānijas un ES normām. Turklāt Lielbritānijā EKO normu prasības ir augstākas nekā citur. Aizsargkrāsa neradot apdraudējumu putniem.

Iepriekšējos domes sasaukumos jau notika mēģinājumi ierobežot rāpšanos vantīs, bet tā arī līdz galam nekas netika realizēts.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.