"Rīgas meži" un "Rīgas Dārzi un parki" svin savu kopā būšanas piecgadi

PLECU PIE PLECA. Pasākums 5 gadi kopā pulcēja kuplu dalībnieku skaitu. Kopā tika stādīta vasaras puķu dobe, ieklāts paklājzāliens, uzklāta šķelda hortenziju dobei, formēts dzīvžogs, pļauts zāliens, ravētas ziemciešu dobes, veidoti koku vainagi un darīti citi labiekārtošanas darbi Esplanādē © Lauris Aizupietis/F64

Vispirms kopīgs darbs, tad atpūta – ar šādu devīzi SIA Rīgas meži atzīmēja piecu gadu jubileju, kopš viņu kolektīvam pievienoja Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas Dārzi un parki. Jubilejas pasākumā visas struktūrvienības deva savu artavu Esplanādes labiekārtošanā, kā arī, cienājoties ar svētku mielastu, tika prezentēts Rīgas mežu un izdevniecības Jumava jaunākais radošais veikums: grāmata – tūrisma ceļvedis par Rīgas dārziem un parkiem, kas ļaus lasītājiem galvaspilsētas atpūtas oāzes ieraudzīt jaunā gaismā.

Pasākums 5 gadi kopā pulcēja kuplu dalībnieku skaitu - bija ieradušies aptuveni 200 strādājošo gan no Mežsaimniecības daļas, mežniecībām, Ražošanas daļas (Mežizstrādes nodaļas un Kokzāģētavas Norupe), kokaudzētavas Norupe, gan Meža apsardzības daļas, daļas Mežaparks un uzņēmuma administrācijas, kuri pievienojās saviem pilsētas kolēģiem un Dārzu un parku daļas darbinieku vadībā veica parka labiekārtošanas darbus Esplanādē.

Svētku pasākums

Tika stādīta vasaras puķu dobe, ieklāts paklājzāliens, uzklāta šķelda hortenziju dobei, formēts dzīvžogs, pļauts zāliens, ravētas ziemciešu dobes, veidoti koku vainagi, ierīkots zāliens pie Oskara Kalpaka pieminekļa, notika zaru šķeldošana, apdobju apkopšana un oļu seguma atjaunošana kokiem Brīvības ielā un Raiņa bulvārī, celiņu attīrīšana ar pūtējiem, dobes izveidošana un stādīšana pie Kobes pulksteņa.

Pasākuma laikā dienas gaismu ieraudzīja arī Rīgas mežu piektā izdotā grāmata - tūrisma ceļvedis par galvaspilsētas dārziem un parkiem, iekļaujot gan interesantus vēstures faktus, ģeogrāfiju, botāniku, gan iesakot lasītājiem vērtīgus pastaigu maršrutus. Grāmata nopērkama grāmatnīcās.

Bažas aizstāj prieks

Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš atzīst, ka pirms pieciem gadiem, uzzinot par Rīgas domes lēmumu Rīgas mežiem pievienot Rīgas Dārzus un parkus, bija gana daudz bažu un nezināmā par to, kā divi lieli uzņēmumi sastrādāsies un atradīs kopēju valodu, taču šo gadu pieredze apliecinājusi, ka ir izdevies radīt vienotu kolektīvu, un sākotnējās raizes nomainījis prieks, un Rīgas Dārzi un parki savā veidā bijuši kā vārtiņi, pa kuriem Rīgas meži atgriezušies pilsētā.

Atdzimst puķu dobes

«Protams, bija vajadzīgs laiks, lai mums izdotos sastrādāties, jo mežinieki ir ar savu darba loģiku un pieeju, jo mežos, kā zināms, visi procesi notiek lēnām, savukārt Rīgas Dārzos un parkos darbs ir intensīvāks, koncentrētāks, jāreaģē ātri un arī rezultāts ir ātrāk redzams. Tomēr laikā gaitā esam pieslīpējušies un esam atraduši veidus, kā viens otram palīdzēt. Un no darba augļiem ieguvēji, protams, ir rīdzinieki un pilsētas viesi.»

Piemēram, iedzīvotāji noteikti būs pamanījuši, ka Rīgas parkos un dārzos arvien vairāk no jauna atdzimst puķu dobes - pirms dažiem gadiem tās masveidā tika aizstātas ar zālienu, jo tas ir vieglāk kopjams, kā arī tā ierīkošana ir lētāka. «Taču mēs ejam citu ceļu - mēs daļu no mežos nopelnītā ieguldām, lai šīs puķu dobes atkal būtu. Sīpolpuķu - narcišu, tulpju, hiacinšu, krokusu - vispār parkos vairs nebija. Taču cilvēki gaida šos pirmos pavasara vēstnešus. Gadu no gada mēs stādījumus palielinām - šogad tie jau ir 15 tūkstoši pavasara ziedu, 33 tūkstoši sīpolpuķu un gandrīz 70 tūkstoši vasaras ziedu. Un cilvēki to ir pamanījuši - esam saņēmuši negaidīti daudz pateicības vārdu par to, cik tagad Rīgas parki izskatās koši un ziedoši. Tas rada mums prieku,» akcentē A. Tauriņš.

Rīgas meži ienāk pilsētā

Viņš uzskata, ka šī simbioze palīdz Rīgas mežiem sniegt vēl lielāku ieguldījumu galvaspilsētas labā, proti, pagājušā gadsimta 30. gados pilsēta savos mežos ieguva būvmateriālus un kurināmo, padomju gados šī funkcija praktiski izzuda, bet tagad kādreiz iesāktās tradīcijas tiek atjaunotas. «Rīgas meži galvaspilsētai caur Rīgas Dārziem un parkiem var nodrošināt tai vajadzīgo. Rīgas meži nāks atpakaļ arī ar savu pienesumu kurināmā nodrošināšanai Rīgas pilsētai - gan šķeldas, gan granulu veidā. Šie aspekti kalpo kā pamatojums tam, kāpēc Rīgai ir tik ievērojami īpašumi arī ārpus pilsētas teritorijas,» skaidro A. Tauriņš.

Kopumā uzņēmuma pārvaldībā ir ap 62 000 hektāriem meža, savukārt struktūrvienības Rīgas Dārzi un parki pārziņā ir ap 330 hektāriem. «Kad viņi ienāca mūsu saimniecībā, tie bija aptuveni 280 hektāri, taču ik pa laikam tiek pievienotas jaunas teritorijas, piemēram, nesen mūsu pārraudzībā nonāca arī Lielie kapi.» Tas savukārt nozīmē, ka šobrīd tiek meklēti jauni darbinieki (šobrīd kolektīvu veido aptuveni 440 strādājošo), lai izveidotu jaunu darba iecirkni, kurā galvenās rūpes būs gādāt par Lielajiem kapiem. Tiek iegādātas arī jaunas tehniskās vienības šo jauno teritoriju profesionālai apsaimniekošanai.



Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.