Par 3,2 miljoniem eiro izsolē pārdos Zolitūdes traģēdijas vietā esošo māju

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos "Homburg Zolitūde" piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē "eizsole".

Savukārt "Latvijas avīze" šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

"Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību," laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka "Eesti Krediidipank" vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA "Homburg Zolitude". Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts "Homburg Zolitude" tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Vietējie iedzīvotāji un traģēdijā cietušo tuvinieki jau sākotnēji pauda savu nostāju, ka nams ir jānojauc un tajā vietā jāierīko skvērs bojāgājušo piemiņai. Arī biedrība "Zolitude 21.11." paziņoja, ka neatbalsta dzīvokļu mājas pastāvēšanu. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele-Luņova gan nav izbrīnīta par ēkas nodošanu izsolei. Ēka esot ieķīlāta bankā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro, taču tai piešķirtais grausta statuss un ekspluatācijas atzinumi par ēkas konstruktīvo elementu nepietiekamo stiprību un ēkas pamatnes nestspēju un izturību ir daudzkārt pazeminājuši īpašuma tirgus vērtību.

Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Biedrības pārstāve pauž bažas, ka izsole tiek organizēta, lai ēkas attīstītājs varētu izvairīties no kompensāciju maksāšanas traģēdijā cietušajiem. "Pagaidām jāredz, kurš notikumu scenārijs attīstīsies. Viens variants - ēkas jaunais īpašnieks varbūt būs kāds bankas meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu uzraudzīšanu. Otrs variants paredz slepenu vienošanos starp banku un "Homburg Zolitude", ka ēku iegādāsies kāds ar "Homburg Zolitude'' saistīts uzņēmums. Tādējādi banka atgūs naudu, bet "Homburg Zolitude” izvairīsies no kompensāciju maksāšanas," skaidro Ločmele-Luņova. Šobrīd kompensācijas cietušie saņem tikai no "Maxima", "Homburg Zolitude" savu daļu no kompensācijas nemaksā.

Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, uzzinot par izsoli, uzsvēra, ka pašvaldības plāni attiecībā uz Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo piemiņas vietas izveidi nav mainījušies. "Mēs neredzam šeit daudzstāvu dzīvojamo māju. Šī teritorija tiks attīstīta kā piemiņas vieta ar apstādījumu un dabas teritorijas zonējumu. Tieši tāpēc savulaik pieņēmām dāvinājumā otra īpašnieka - SIA "Tineo" un ar to saistītās SIA "Maxima" - 70% daļu no Priedaines ielas īpašuma."

Lai gan Rīgas dome ir lielākais īpašnieks, tā nevarot ietekmēt procesus, pašvaldība ir vērotājas lomā. Teritorijas zonējumu nevar mainīt, ja tam nepiekrīt visi īpašnieki. SIA "Homburg Zolitude" zonējuma maiņai neesot piekritusi, savukārt banka pēc īpašuma pārņemšanas ar Rīgas domi nekontaktējoties.

"Šobrīd gaidām izsoles rezultātus. Visu laiku esam uzsvēruši īpašniekam "Homburg Zolitude", ka bizness tur morālu un ētisku apsvērumu dēļ vairs nesanāks. Teorētiski šo māju var pabeigt, bet jautājums ir, kas tur dzīvotu. Par cik eiro kvadrātmetrā viņi plāno šos dzīvokļus pārdot," pauž Burovs.

Rīgas domes amatpersona atkārtoti uzsvēra, ka Rīga esot gatava šo ēku nojaukt par saviem līdzekļiem, un aicina banku to nodot pašvaldībai. "Ja nekustamā īpašuma attīstītāji nereaģē uz piedāvājumu un ēkai pircējs neatrodas, banka ēku var nojaukt pati un mēģināt īpašumu pārdot kā neapbūvētu zemes gabalu, bet tad tai būs jārēķinās ar Rīgas domi kā kopīpašniekiem," piebilda Burovs.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.