Deputāti noraizējušies par RAKUS operāciju zāļu noslogojumu

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē deputāti interesējās par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) operāciju zāļu noslogojumu, kā arī pauda bažas par laboratoriju efektīvu izmantošanu un "Linezera" nākotni.

Uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa (ZZS) taujāto par slimnīcas "lielā bloka" operāciju zāļu noslodzi, slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole atzina, ka noslodze nav pilnīga, jo no 20 zālēm atbilstoša apjoma darbs notiek 16 zālēs. Politiķis mudināja slimnīcu šajā jautājumā rast risinājumu, lai efektīvāk izmantotu pieejamās telpas.

Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vērsa uzmanību, ka vairākus gadus aktuāls ir jautājums par to, ka netiek darīts pietiekami, lai nodrošinātu valstij piederošu laboratoriju izmantošanu. Tā vietā redzams lobiji aktīvi strādā, lai atbalstītu privātās laboratorijas. Veselības ministre Anda Čakša uz to atbildēja, ka viņa atbalsta valsts resursu efektīvu izmantošanu arī šajā jomā, taču vienotas laboratorijas izveide RAKUS nav viegls uzdevums.

Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Apspriežot klīnikas "Linezers" izmantošanu, Bērziņš izteica repliku, brīdinot, ka teorētiski iespējamiem mēģinājumiem privatizēt šo klīniku būs negatīvas sekas. Komisijas sēdē gan neizskanēja ideja par "Linezera" privatizācijas iespēju, tāpēc komisijas priekšsēdētāja sacītais, iespējams, bija mērķēts, lai uzsvērtu, ka deputāti turpinās rūpīgi sekot tālākajām darbībām ar klīniku.

Runājot par Valsts kontroles (VK) revīzijā par RAKUS darbību līdz 2015.gadam konstatētajiem trūkumiem, Čakša atzina, ka telpu izmantošana slimnīcā ir bijusi nepietiekami labi plānota. Tagad tiek strādāts pie tā, lai maksimāli efektīvi izmantotu nesen izremontētās telpas.

Attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu RAKUS jāseko principam, ka tos var izmantot tikai ļoti specifiskām lietām. Tāpat precīzāk jāveic aprēķini, cik izdevīga ir ārpakalpojumu izmantošana, jo līdz šim tas nav darīts atbilstoši, skaidroja ministre.

Komisiju kopsēdē tika izskatīti Valsts kontroles (VK) konstatētie trūkumi RAKUS darbībā līdz 2015.gadam. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka publiskajā telpā parādījušies mēģinājumi kritizēt VK veikto pārbaudi. No Barčas teiktā bija noprotams, ka VK darbu kritizējot revidenti, no kuriem kāds ir tuvs radinieks personai, kura ir saistīta ar RAKUS vadību. Sīkāku informāciju politiķe gan nesniedza.

Kā ziņots, pēc Valsts kontroles ziņojuma par iepriekš konstatētajiem trūkumiem RAKUS darbībā situācija medicīnas iestādē ir stabilizējusies, šodien Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole.

Sanāksmē viņa norādīja, ka visiem VK ieteikumiem ir noteikts to ieviešanas grafiks, un, piemēram, finansiālā situācija ir kļuvusi pozitīvāka. RAKUS valde arī stingri raudzīsies, lai slimnīca strādātu atbilstoši pieejamiem līdzekļiem, solīja Pole.

Viņa skaidroja, ka turpinās darbs, lai nodrošinātu telpu efektīvu izmantošanu. Slimnīca strādā pie risinājuma rašanas attiecībā uz klīniku "Linezers", kas nav tieši nepieciešama slimnīcas darbībai, savukārt, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti, tiek izīrētas telpas studentu mācību procesam.

Tomēr deputāti sanāksmē izteica neapmierinātību vai bažas attiecībā uz vairākiem ar RAKUS darbību saistītiem jautājumiem, tajā skaitā par klīnikas "Linezers" nākotni un laboratoriju izmantošanas efektivitāti. Komisijas vienojās, ka atbilstoši VK ziņojumā noteiktajiem termiņiem no slimnīcas, Veselības ministrijas un Valsts kontroles 2018. un 2019.gadā tiks sagaidīti ziņojumi par VK ieteikumu ieviešanas gaitu.

Jau vēstīts, ka Valsts kontrole revīzijā par slimnīcas darbu līdz 2015.gadam secinājusi, ka RAKUS vadības nepietiekami aktīvā rīcība vai nepārdomāti pieņemtie lēmumi būtiski ietekmējuši slimnīcas finanšu rezultātus.

Valsts kontrole norāda, ka, neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Svarīgākais