Pēc septiņiem gadiem Skanstē būs apmēram 24 000 darba vietu un Rīga iegūs vairāk nekā 32 miljonus eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – tā ir viena no vīzijām, kas izskanēja Skanstes attīstības aģentūras un Rīgas domes organizētajā konferencē Skanste – Rīgas attīstības perspektīvas 21. gadsimtā.
Skanstes iedzīvotājus interesēja prozaiskāki jautājumi - lielāka un šim mikrorajonam tuvāka tirdzniecības centra celtniecība un esošo un plānoto namu kvalitāte, bet viņus aicināja nolikt malā mikro intereses (Skanstē uzbūvēto ēku un no tā izrietošā dzīvokļu kvalitāte un vajadzība pēc liela tirdzniecības centra) un novērtēt makro ieguvumu, proti, vērtēt pilsētas mērogā. Arī tas, protams, ir nepieciešams, taču tādā gadījumā Skanstei jātop no ikdienišķiem iedzīvotājiem brīvai apkaimei - tikai biznesa, sporta, kultūras, izklaides pasākumiem paredzētai vietai, jo ikdienas dzīve atšķiras no ierašanās uz koncertu vai pāris stundas ilga baseina apmeklējuma. Konferencē tika uzsvērti biznesa, kultūras iespēju un sporta aspekti, un nav noliedzams, ka tie ir Rīgai nozīmīgi. Apkaime ir jāattīsta, bet tukšu ēku Rīgas centrā vai apkaimēs tuvu centram arī ir daudz.
Konferencē tika uzsvērts, ka Rīgai, lai varētu piesaistīt starptautiskus biznesa pakalpojumu centrus, vajadzīgas mūsdienīgas biroju telpas, un pilsētā tādu trūkstot. «Skanstes apkaimē tiek radīta atbilstoša vide globālo biznesa pakalpojumu centru izveidei, šādu centru izveide tuvāko trīs līdz četru gadu laikā sniegtu darba vietas vismaz 10 000 cilvēku. Līdz ar to šo darba vietu izveide nodrošinātu ikgadējo ienākošo, eksporta naudas plūsmu valstī 240 līdz 270 miljonu eiro robežās,» perspektīvas uzbūra New Hanza City kvartāla attīstītāja Pillar pārstāvis Guntars Cauna. Konferencē tika vēstīts, ka Skanstē tiek plānoti modernākie uzņēmumu biroji Rīgā, kas sekmēs šīs apkaimes attīstību, kā arī sniegs būtisku devumu pilsētas un valsts ekonomikā. Iecerētā koncertzāle un konferenču centrs ekonomikai spētu sniegt vairāk nekā 20 miljonu eiro pienesumu gadā, savukārt viena pasaules mēroga sporta čempionāta organizēšana - vairāk nekā 15 miljonu eiro ieguvumu Rīgai. Pagaidām tās ir prognozes.
Piemēram, par jaunas, mūsdienīgas, ambiciozas koncertzāles celtniecību Rīgā tiek runāts ne vienu gadu vien. Bija projekti, bija iespējas tos īstenot. Droši vien arhitektūrā ideju atbirums ir normāla situācija, kad izstrādā projektu un par to samaksā, tomēr nerealizē. Nu darba kārtībā ir vēl viena koncertzāles būvniecības ideja, un varbūt Latvijas simtgades kontekstā tā arī tiks realizēta. Arhitekts Uldis Balodis konferences dalībniekiem skaidroja, kādēļ esošās koncertzāles vai par tām izmantotās telpas Latvijas galvaspilsētā nav iespējams padarīt vēl kvalitatīvākas. Viens no jaunās koncertzāles trumpjiem būtu kvalitāte, iespēja piesaistīt kultūras tūristus, mūsdienīgums un ērti darba apstākļi mūziķiem. Un nauda, protams. Cik izmaksās koncertzāle, un kas par to maksās? Koncertzāle tiktu būvēta uz investoram piederošas zemes, tās izmaksas finansētu konkursa kārtībā izvēlēts privātais partneris, kuram būtu arī tiesības šim mērķim saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu, jo valsts par budžeta līdzekļiem līdz šim nav varējusi uzbūvēt modernu koncertzāli Rīgā.
Ātrāk gūstamus bonusus rīdziniekiem piedāvāja Elektrum olimpiskā centra vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, kura solīja, ka vēl šogad tiks paplašināts Peldēšanas attīstības centrs un to varēs izmantot zīdaiņi no sešu mēnešu vecuma, bet tuvākajos gados Skanstē, kombinējot publisko un privāto finansējumu, tiks uzsākta skriešanas celiņa ar mīksto segumu izbūve. Paredzēts, ka Peldēšanas attīstības centru ik dienu varētu apmeklēt 1000 cilvēku.