Rīgā atrastā beigtā mežacūka neesot slima ar ĀCM

Attēlam ir ilustratīva nozīme © scanpix

Juglā atrastajai beigtajai meža cūkai paņemtajā paraugā laboratoriskajiem izmeklējumiem uz Āfrikas cūku mēri (ĀCM) nav konstatēta vīrusa izraisītā saslimšana, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

"Izmeklētajā paraugā ĀCM nav konstatēts," viņa norādīja.

Vienlaikus Meistare sacīja, ja meža cūkas nāves iemesls būtu bijis ĀCM, PVD konsultētos ar Eiropas Komisiju (EK) par tālāko rīcību.

Viņa teica, ka PVD ieskatā arī tad, ja galvaspilsētā tomēr tiktu atrasta kāda no ĀCM nobeigusies meža cūka, Rīgā nevajadzētu piemērot otrās ĀCM riska zonas ierobežojumus. "Tā kā galvaspilsētā nav lielu cūkkopības nozarē strādājošu uzņēmumu, kā arī nenotiek medības, Rīgai nevajadzētu piemērot ierobežojumus, kādus, iekļaujot teritoriju ĀCM otrajā riska zonā, parasti piemēro tādiem reģioniem, kuros ir plaši attīstīta cūkkopības nozare, mājas cūkas tiek turētas arī piemājas saimniecībās, un līdz ar to mēra izplatīšanās risks no meža cūkām, kam konstatēta slimība, uz mājas cūkām ir patiešām augsts," sacīja Meistere. Taču, ja EK tam nepiekristu un Rīga tiktu iekļauta ĀCM otrajā zonā, tas ietekmētu dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta kravas, kas caur Rīgas ostu tiek izvestas uz citām valstīm, skaidroja Meistere.

Viņa piebilda, ka ir valstis, kurās viens no eksporta nosacījumiem ir vest kravas no teritorijas, kas ir brīvas no ĀCM.

LTV raidījums "Panorāma" 15.aprīlī vēstīja, ka Rīgā, Juglas mežā atrasta nobeigusies meža cūka. Tobrīd vēl nebija zināms, vai tā mirusi no ĀCM.

Jau ziņots, ka mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 397 mežacūkām 53 novadu 106 pagastos.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

Latvijā

Valstij daļēji piederošā "Tet" meitas uzņēmuma "Helio Media" projekts mediju modernizācijas un digitalizācijas atbalsta konkursā jau sākotnēji bija jānoraida kā neatbilstošs, atzīst Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.