Rīgas TEC1 - Azbesta vecene Čiekurkalnā

PIELĀGOTA RĪGAI. Arhitekta Edgara Šēnberga projektētā ķieģeļu ēka ar miera dūjas simbolu uz fasādes varētu būt industriāls mantojums, tomēr nav atzīta par tādu, ko būtu vērts saglabāt. Vecā TEC-1 ēka ir pielāgota Rīgai, taču šādu būvju kādreizējā Padomju Savienībā bija gana daudz © Ilze Zvēra/F64

Miera balodis uz fasādes un šķietami izturīga ķieģeļu ēka, kas saskatāma lielā attālumā. Tuvumā – saplaisājušas ķieģeļu sienas, neapkurināmas telpas un vēja pluinīts jumts, kas dobji dārd apmēram deviņu stāvu mājas augstumā.

Ivanovas un vēl citu padomijas pilsētu termoelektrocentrāles klons - Rīgas TEC1 Čiekurkalnā ir īsta azbesta vecene, būvēta pagājušā gadsimta 50. gados, kad par izolācijas materiālu masveidā izmantoja azbestu. Tā putekļi īsā laikā var izraisīt ļaundabīgus audzējus, rada tuberkulozes un plaušu vēža risku.

Tādu klonu bija daudz

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vairākos atzinumos norāda, ka šī ēka un tās komplekss nav ar tādu kultūrvēsturisku vērtību, lai to visu obligāti atjaunotu, iekonservētu vai kā citādi rīkotos ar nolūku saglabāt šīm un nākamajām paaudzēm. Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris vērtējumā ir skarbs - vai tiešām rīdzinieki alkstot redzēt nebūt ne unikālu Ivanovas TEC klonu un visas Latvijas iedzīvotāji - maksāt par laika zoba sabojātā un savus desmit gadus neizmantotā industriālā kompleksa uzturēšanu? Viņa vārdos ir vērts ieklausīties, jo A. Ūdris sagatavoja un vadīja Zolitūdes eksperimentu, kad tika slogotas sabrukušā veikala Maxima konstrukcijas, lai iegūtu datus par kopņu deformāciju.

Kā kāršu namiņš

Vietējo iedzīvotāju interese par TEC ēku ir saprotama - milzīgas telpas, ierīko boulinga zāles vai skeitparkus, un vēl daudz ko citu, kur uzņēmēji varētu piedāvāt cilvēkiem atpūsties. Čiekurkalna attīstības biedrība aicinājusi ēku iekļaut aizsargājamo pieminekļu sarakstā un izmantot sabiedriskiem mērķiem.

Lai kas tāds būtu iespējams, grandiozā būve jāiztīra no azbesta tonnām - to šeit ir aptuveni 200 kubikmetru. Pēc tam - no iekārtām, kas nav izkustināmas. AS Latvenergo, kas ir šīs ēkas īpašniece, neslēpj, ka vieglāk un lētāk ir to nojaukt, bet jautājums ir arī par lietderību, ne tikai vēsturisko un arhitektonisko vērtību, ja tāda būtu. Celtnes noturību un stabilitāti pašlaik nodrošina tas, kas tajā iekšā. Iekārtas. Tās sniedzas gandrīz līdz jumtam, un, kustinot vienu posmu, tas ietekmēs nākamo - kā lego klucīšu konstrukcijā. Ja sāks knibināt masīvās iekārtas, celtne sagrūs kā kāršu namiņš, tāpēc tā jānostiprina. Tas nozīmē, ka jāizstrādā projekts, un tas maksā naudu. Tāpat kā ēkas pārbūve.

Veco TEC1 ražotni apturēja 2005. gada 1. novembrī. Kopš tā laika nepkurinātās telpas drūp, jo ēka projektēta kā siltumcentrāle ar noteiktu temperatūras režīmu - pati ražo siltumu un apsilda sevi, bet jau vairākus gadus tā ir pakļauta mainīgiem laikapstākļiem, turklāt neatbilst sala un mitruma izturības prasībām. Un arī silikātķieģeļi ir nepateicīgs materiāls, piebilst A. Ūdris.

Kopš 2012. gada notiek vecā TEC1 kompleksa būvju pakāpeniska demontāža un teritorijas sakopšana. Kādreiz te bija vairāk nekā 40 ēku un pat savs dzelzceļš, jo kurināmo - kūdru - pieveda ar 440 vagoniem.

Jāievēro drošības aizsargjosla

Latvenergo norāda: atbildīgi izvērtējot dažādas alternatīvas iespējas vecās TEC1 ražošanas ēkas tālākai izmantošanai, jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojums. Vecā ražošanas ēka atrodas teritorijā, kur šobrīd rīdzinieku vajadzībām darbojas jaunā, rekonstruētā TEC1 ražotne. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 30. pantu Ministru kabineta noteikumiem Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 100 m rādiusā ap TEC1 ražotni ir noteiktas drošības aizsargjosla un ierobežojumu zona, kur aizliegts atrasties jebkādām sabiedriska rakstura celtnēm, piemēram, muzejiem, kultūras iestādēm, būvēm tūrisma un rekreācijas nolūkiem, tirdzniecības rakstura objektiem ar lielu cilvēku kustību, transportlīdzekļu novietnēm, ielām, t. sk. gājēju ielām, kā arī citiem objektiem, kas var palielināt rūpniecisko avāriju risku vai šādas avārijas sekas. Puse no vecās ražošanas ēkas atrodas šo drošības aizsargjoslu un ierobežojuma zonu teritorijā, kas faktiski padara to neizmantojamu. Tādējādi nav iespējams šai celtnei atrast racionālu, ekonomiski pamatotu lietojuma veidu.

Vējš var noraut jumtu

Čiekurkalnā nav labākie grunts apstākļi. Vecajai TEC ēkai blakus esošais namelis ir izšķobījies - pamati sēžas. Pat ja gandrīz 60 metru augsto veco TEC ēku iekonservētu, tās uzturēšana prasītu līdzekļus. Sniegs no jumta jātīra, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā, regulāri jākontrolē ēkas deformācija, jāpielabo, jānovērš bojājumi, bet būve tik un tā turpinās degradēties - to apgalvo gan A. Ūdris, gan Latvenergo pārstāvis Ilmārs Skādulis.

2012. gadā un 2014. gadā neatkarīgu, sertificētu ekspertu tehniskās ekspertīzes atzinumos ir konstatēts, ka ēku svarīgāko elementu konstrukciju tehniskais nolietojums sasniedz no 40 līdz 60 procentiem, metāls ir noguris, kopņu saites izlocījušās, konstrukcijas staigā. 2012. gadā eksperti galvenās TEC ēkas jumta konstrukcijai deva piecus gadus ilgu mūžu, tālab ir pēdējais laiks pieņemt lēmumu, ko ar ēku darīt.

Izpēte būs sešciparu skaitlis, noteic I. Skādulis. Izmantošanai nederīgās ēkas uzturēšana gadā izmaksā vairāk nekā 50 000 eiro, bet, ja gribētu veikt tās izpēti un konservāciju, tad tie būtu jau vairāki miljoni. Tāpēc Latvenergo uzskata, ka nav ekonomiski pamatota risinājuma, mainot ēkas funkcionalitāti, piemērot mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasības padomju laika būvniecības standartiem. Ticis izskatīts jautājums par zinātnes centra izveidi, taču «neadekvātās izmaksas ir pretrunā ar Latvenergo finanšu mērķiem, ilgtspējas un sabiedrības interesēm».