Rīgā notiks Ekumeniskais krusta ceļš
Jau vienpadsmito reizi Vecrīgas ielās Lielajā Piektdienā, 14.aprīlī, norisināsies par tradīciju kļuvušais Ekumeniskais Krusta ceļš, kas ik gadu vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.
Latvija pasaulē, arī Eiropā, nereti tiek izcelta, kā valsts, kurā ir īpaši stipras ekumenisma tradīcijas - dažādu kristīgo konfesiju spēja savstarpēji sadarboties, būt vienotiem lūgšanās, izceļot kopīgo un cienot atšķirīgo. Ikgadējais Krusta ceļš tam ir spilgts piemērs. Tādējādi gājienā aicināti piedalīties visi kristieši, arī cilvēki, kuri vēl ir tikai ceļā uz ticību.
Šajā reizē Krusta ceļā par savu satikšanos ar Jēzu Kristu, par to, kā Dievs ir pārveidojis viņu dzīves, dalīsies mūziķi Kaspars Zemītis, Ieva Akuratere, operdziedātāja Evita Zālīte, žurnālisti Arta Lāce un Otto Ozols, dzejniece un kapelāne Rudīte Losāne.
Garīgās pārdomas vadīs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Valdis Baltruks, Centrālā cietuma kapelāns Mārtiņš Krūklis, Chemin Neuf kopienas vadītāja Latvijā Inese Motte, priesteris Renārs Birkovs. Krusta ceļa saturu veido Rēzija Kalniņa un Gunta Ziemele.
Lielā krusta ceļa tēma balstās uz Svēto Rakstu fragmentu: “Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko Man” (Mk 8, 34).
Ekumeniskais krusta ceļš sāksies plkst.12:00 laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Pulcēšanās laikā no 11:30 līdz 12:00 skanēs gregoriāniskie dziedājumi. Kopējais maršruts iekļaus šādas apstāšanās vietas hronoloģiskā secībā: Svētā Jēkaba katedrāle, Jēkaba laukums, Pils laukums, Rātslaukums, laukums pie Svētā Pētera baznīcas, laukums pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalns un Doma laukums. Jāatzīmē, ka maršruts, kas ievietots Rīgas Domes sagatavotajos drukas materiālos (flyeri, plakāti un stendi), ir kļūdains. Informācija Rīgas Domes mājas lapā ir korekta.
Katrā apstāšanās vietā, kas tiks veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts kāds katra cilvēka dzīvē kādā dzīves posmā sastopamais krusts - grūtības, ar ko jāsaskaras: sevis aizliegšanas krusts, fizisko ierobežojumu krusts, psiholoģisko ierobežojumu krusts, vientulības krusts, atstumtības krusts, zaudējuma krusts, lepnības krusts un padošanās krusts.
Jēdziens "Krusta ceļš" - Via Crucis - cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750. gadā, kas tika svinēts kā Svētais Gads, uzsāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.
Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu Baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas - stacijas. Tādējādi radies arī senais Krusta ceļa apzīmējums - krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Īpaši aktuāls Krusta ceļš ir Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli piemin Kristus ciešanas pie krusta, izmantojot jau sagatavotas vai sevis sacerētas meditācijas.