No 31. marta līdz 2. maijam modes un izklaides centrā Rīga Plaza ir apskatāma izstāde Viltotais zaķis. Izstādē ir iespēja apskatīt dažādus viltojumus un arī to oriģinālus, kā, piemēram – apģērbus, apavus, bērnu un pārtikas preces, smaržas un pat viltotu naudu. Kā arī uzzināt informāciju par to, kāpēc dažādu veidu viltojumi ir pat bīstami dzīvībai.
Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība - #atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī. Viens no kustības projektiem ir arī izstāde Viltotais zaķis.
Izstādē ir izvietoti vairāki desmiti reāli eksponāti, kas ir konfiscēti uz Latvijas valsts robežas un apstiprināti kā viltojumi. Lai izstādes apmeklētājos radītu intrigu par to, vai paši spējam atšķirt oriģinālu no viltojuma, liela daļa priekšmetu būs divos eksemplāros, kas uzskatāmi parādīs galvenās iezīmes, kuras atšķir oriģinālu no viltojuma.
Jānorāda, ka Latvijā viltoto preču radītie zaudējumi tirgū ir 140 miljoni EUR, kas veido 15,7 % no pārdošanas apjoma, izraisot arī darbavietu samazināšanos par 2500 vietām. Aizturēto viltoto preču skaits muitas iestādēs visā Eiropas Savienībā (ES) salīdzinājumā ar 2016. gadu ir palielinājies par 15%. Latvijā viltojumi tiek ievesti galvenokārt no Turcijas, Ķīnas un citām Āzijas valstīm, tāpat no Indijas, Singapūras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Liela daļa preču Latvijas tirgu sasniedz caur ES iekšējo un tādējādi arī nekontrolēto robežu - no Lietuvas un Polijas.
Publicitātes foto
Šā gada martā veiktās aptaujas „Latvijas iedzīvotāju attieksme pret negodīgu rīcību”[1] dati liecina, ka krāpšanas problēma Latvijas sabiedrībai ir ļoti aktuāla. 65,8 % aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, valstī ir augsts kopējais negodīguma līmenis. Respondenti norāda, ka būtiskākā problēma Latvijā ir kontrabandas alkoholisko dzērienu un cigarešu izplatība - tā domā attiecīgi 50,2 % un 50,9 % aptaujāto. Savukārt 29,6 % respondentu par būtisku problēmu Latvijā uzskata viltotu apģērbu un apavu tirdzniecību. Šīs ir arī jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji pēdējo trīs gadu laikā visbiežāk ir saskārušies ar negodīgām darbībām.
Kampaņas idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par ēnu ekonomiku, krāpšanu un negatīvajām sekām, kādas tā atstāj uz katru indivīdu un valsts kopējo labklājības līmeni. Tāpat tiks akcentētas un skaidrotas iespējas vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās iestādēs, ja radušās aizdomas vai konstatēta krāpšana.
Par pretkrāpšanas iniciatīvu #atkrāpies!
Pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri ir apvienojušies kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #atkrāpies!. Nākamā mēneša laikā visas kustībā iesaistītās organizācijas nodrošinās plašu informāciju, izglītojot sabiedrību par krāpniecības kaitējumu un sniedzot praktiskus padomus, kā neiegādāties viltotu preci.
[1] Pētījumu pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma 2017. gada martā ir veicis pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1033 respondentu visā Latvijā.