Ja ir vēlēšanās Lielos kapus savest vismaz kaut kādā kārtībā līdz Latvijas simtgades svinībām nākamgad, tad ir beidzamais brīdis sākt to darīt. Valdība vakar nepieņēma lēmumu, par kuru dienu iepriekš mājienu izteica Ministru prezidents Māris Kučinskis – valsts neizmantos pirmpirkuma tiesības un Lielos kapus neatpirks.
Ja atpirktu, tad tas maksātu 372 443 eiro. Tagad situācija atgādina teicienu par paēdušo vilku un dzīvajām kazām, bet uz Lielajiem kapiem nevar attiecināt nevienu šā sakāmvārda daļu. Ministru kabinets vakar atlika lemšanu par Lielo kapu pirmpirkuma tiesībām, cita starpā aizbildinoties ar uzdevumu Kultūras ministrijai turpināt sarunas ar Rīgas domi par iespējamiem risinājumiem Lielo kapu pārvaldīšanā.
Līdz šim Rīgas dome sarunās ar Kultūras ministriju ir informējusi, ka Lielo kapu kopšana un uzturēšana varētu izmaksāt 150 000 eiro gadā, Kultūras ministrija solījusi 100 000 eiro gadā Lielo kapu pieminekļu atjaunošanai. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs sacīja, ka jau nākamo pirmdien, 3. aprīlī, pašvaldība ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) būtu gatava parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, ja valdība lemtu neizmantot pirmpirkuma tiesības. Tagad pašvaldība gaidīs, kādu lēmumu pēc nepilna mēneša pieņems valdība, bet Lielie kapi tikmēr būs bezsaimnieka manta - tādu apzīmējumu viņš veltīja Lielo kapu statusam. LELB, kam pieder lauvas tiesa Lielo kapu teritorijas, ar apsaimniekošanu galā netiek, arī valsts institūcijām nav atradies pietiekami daudz naudas šim mērķim.
O. Burovs saka: «Kad pirms mēneša piedāvāju valstij izmantot pirmpirkuma tiesības, aicināju, lai nestiepj gumiju Lielo kapu jautājuma risināšanā. Ja uzskata, ka labāk Lielos kapus apsaimniekot valstij, tad, lūdzu, izmantojiet pirmpirkuma tiesības. Kas notiek tagad? Var teikt, ka visam ir viena diagnoze: vēlēšanas nāk. Esam ļoti politizēti, un dažreiz tas ir par sliktu attīstībai.»
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija lūdza Kultūras ministrijai rast līdzekļus pirmpirkuma tiesību izmantošanai, bet pēc tam to pašu Kultūras ministrija lūdza Finanšu ministrijai, taču pirmpirkuma summa ir tikai daļa no ik gadu vajadzīgajiem līdzekļiem, ko nāktos ieguldīt valsts nozīmes arhitektūras piemineklī Dārzu un parku arhitektūras ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm. Ja Lielie kapi nonāktu valsts īpašumā, tos, visticamāk, apsaimniekotu VAS Valsts nekustamie īpašumi, taču, kā norādījusi Kultūras ministrija, tā būtu neraksturīga funkcija un uzdevums. Tāpēc uzdevums ministrijai un pašvaldībai risināt sarunas par Lielajiem kapiem atgādina laika vilkšanu.
Domubiedru grupa Lielo kapu draugi pagājušā gada rudenī parakstīja atklāto vēstuli, kurā iebilda pret Finanšu ministrijas ierosinājumu Lielos kapus atdot Rīgas domei. Viens no pretargumentiem ir: Rīgas pašvaldība izrādījusi zemu izpratni par Lielajiem kapiem kā kultūrvēstures objektu, pieļaujot Skanstes ielas tramvaja izbūvi. Rīgas domei tiek pārmesta kapu izpostīšana, izmantojot nepiemērotu tehniku. 2016. gada novembrī sniega tīrīšanas laikā Lielajos kapos tika sapostīts inženiera Ādolfa Agtes kapa piemineklis. Rīgas dome paredzējusi izpostīto kapavietu atjaunot.