Apmēram par pusi pieaudzis to reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri Rīgā saņem sociālos pabalstus, tomēr tikai neliela daļa no bezdarbniekiem, tas ir – nepilni 15 procenti, šādu palīdzību saņem.
Martā Rīgā pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus saņēma 14,9 procenti no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem, Neatkarīgo informēja Rīgas domē. Salīdzinājumam – pērnā gada martā tie bija tikai 7,2 procenti.
Bez pabalstiem
Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums galvenokārt saistīts ar to, ka palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri nesaņem pabalstu no valsts. "Piemēram, februārī bezdarbnieka pabalstu nesaņēma gandrīz puse – 49 procenti – no Nodarbinātības aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem," norāda Rīgas domes Labklājības departamenta speciāliste Lita Brice.
Tomēr kopumā sociālo palīdzību Rīgā saņem salīdzinoši neliels skaits bezdarbnieku, tā nav pat piektā daļa no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Pēc speciālistu vērtējuma, viena daļa bezdarbnieku, visticamāk, nevēršas sociālajos dienestos, jo viņiem ir kādi citi ienākumi vai atbalsts no radiniekiem, kā arī daļa bezdarbnieku varētu arī nezināt, ka var saņemt palīdzību tad, kad vairs nav bezdarbnieka pabalsta.
Strādā sociālajā aprūpē
Rīgas pašvaldībā projektā Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība jeb tā sauktajā simtlatnieku programmā līdz 6. aprīlim bija nodarbināti kopumā 1424 bezdarbnieki, no tiem Labklājības departamenta izveidotajās prakses vietās strādāja 297 bezdarbnieki.
Lai nodrošinātu prakses vietas, Labklājības departaments sadarbojas ar 33 iestādēm un organizācijām, tajā skaitā 11 pašvaldības iestādēm, kurās bija nodarbināti 42 procenti bezdarbnieku, 21 nevalstisko organizāciju, kurās strādāja 57 procenti bezdarbnieku, un vienu valsts iestādi.
No visiem šajās prakses vietās nodarbinātajiem aptuveni trešā daļa bezdarbnieku strādāja sociālajā aprūpē, bet pārējie stipendiāti bija palīgstrādnieki, remontstrādnieki, apkopēji, dežuranti, pārtikas paku dalītāji un veica citus mazkvalificētus darbus.
Atbalsta grupas bezdarbniekiem
Bezdarba līmenis Rīgā 2010. gada martā bija 12,9 procenti (2009. gada martā – 8,2 procenti), un līdz ar to galvaspilsētā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī. Salīdzinot ar februāra beigām, bezdarba līmenis palielinājies par 0,1 procentpunktu jeb 427 cilvēkiem. Tas ir mazākais reģistrētā bezdarba pieaugums mēnesī kopš 2008. gada jūnija. Valstī kopumā bezdarba līmenis martā palielinājies no 17,1 līdz 17,3 procentiem. 2010. gada martā NVA Rīgā bija reģistrēti 49 126 bezdarbnieki, brīvās darba vietas – tikai 818. Vidēji uz vienu darba vietu marta beigās pretendēja 60 bezdarbnieku.
Rīgas Sociālajā dienestā turpina darboties 11 atbalsta grupas bezdarbniekiem, kuras apmeklē vairāk nekā 100 darbspējīgu nestrādājošu personu. Atbalsta grupās var saņemt sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita atbalstu, kā arī uzzināt par sociālās palīdzības saņemšanas iespējām.