Savlaicīgi neielaisti Latvijā, nolikti drošā attālumā vai paņemti ciet līdz ar pirmajām naidīgajām aktivitātēm – lietojot šādas metodes, policijai izdevies nosargāt leģionāru piemiņas dienas gājienu no provokācijām. Administratīvā kārtā aizturēti pieci skandālisti, savukārt tā dēvēto antifašistu mītiņš nenotika vispār. Drošības pasākumi bija tādi, ka konflikti starp pretēji domājošajiem fiziski bija tikpat kā neiespējami.
Priekšdarbi 16. marta gājiena nodrošināšanai sākās jau agri no rīta. Pilsētas centrā ieradās Valsts policija, Rīgas Pašvaldības policija, dažādi drošības dienesti gan formās, gan civilajā. Turpat kopā ar kinologiem situāciju modri vēroja suņi - pēdu dzinēji un pārkāpēju aizturētāji. Papildu drošībai pasākuma organizatori bija salīguši privātu armiju - apsardzes kompāniju TM Security. Galu galā brīdī, kad gājiens izkustējās no Svētā Jāņa baznīcas Brīvības pieminekļa virzienā, abpus ielai policisti stāvēja ar trīs soļu intervālu, bet, pietuvojoties piemineklim, jau burtiski plecu pie pleca. Neizpalika arī dzeltenās drošības barjeras pa perimetru visam laukumam. Provokāciju iespēja tuvu nullei. Pāris mēģinājumi gan bija.
Vispirms sanākušos kaitināt centās ukraiņu nīdējs Staņislavs Bukains. Viņam nesanāca. Tad klaigāt par fašismu sāka vēl divi krievi, un tos gan policija ātri vien sašņorēja, jo pretējā gadījumā sāktos kautiņš. Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs vēlāk pavēstīja, ka šie divi aizturēti par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Savukārt vēl trīs cilvēki par nesaskaņotu piketēšanu. Viņu vidū skandālists Aleksandrs Giļmans. Kaut kādā brīdī plakātus atrullēja arī vācu viesmākslinieki, taču policija viņus tik operatīvi apsaimniekoja, ka vairums pasākuma dalībnieku pat lāgā nepamanīja šo epizodi.
Toties visi pamanīja žurnālistu pūļus, kas izcēlās oranžajās vestēs. Oficiāli akreditējušies 90, bet patiesībā vēl vairāk, un daudz arī ārzemnieku - amerikāņi, vācieši, neiztrūkstoši krievi, tostarp no Latvijai naidīgā Kremļa medija Sputnik.
Polijas valsts radio korespondente Sandra UžuleFons ir ieradusies vairāk nekā pēc vienas reportāžas. Neatkarīgajai viņa stāsta, ka dzimusi Daugavpilī un viņas mērķis ir dokumentālā filma - parādīt, kā Latvijas jaunieši uztver 16. martu. Polijā nav divu domu - SS visiem nozīmē fašismu, un Latvijas specifisko situāciju tur nesaprot. Laikam tāpēc filmai pagaidām trūkst finansētāja.
Taču pašu mājās izpratne par latviešu leģionāru lomu vairojas. Tāpat kā 16. marta gājienu dalībnieku skaits. Policija lēš, ka šogad jau pāri diviem tūkstošiem. Vienlaikus krietni sarucis ir malā stāvētāju skaits.
Svētā Jāņa baznīca no rīta bija pilna, un arī ārpusē stāvēja vairāki simti cilvēku. Īsto leģionāru - veco vīru - ar katru gadu kļūst mazāk. Taču tie, kas var, - nāk. Atnāca arī Latviešu leģiona 19. divīzijas 44. pulka triecienvada komandieris Visvaldis Lācis. Ziedus un pateicības saņēma.
Cilvēki vakar labprāt biedrojās un runājās savā starpā - skaidroja cits citam, kā izprot 16. marta jēgu. Viena no versijām, ka 11. novembris ir piemiņas diena Pirmajam pasaules karam, 16. marts - Otrajam. Dievs nedod, ka nāksies vēl trešo izdomāt. Kāds cits bariņš tikmēr apgaismoja Maskavas televīziju - leģionāri cīnījušies pret boļševismu, vienkārši ieročus tobrīd varēja dabūt tikai pie vāciešiem. Taču Latvijas vēsturnieki ir vienojušies par kopīgu zinātnisku traktējumu:
«Latvija kā valsts jau bija iznīcināta 1940. gadā un piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupāciju. Ar necilvēcīgām represijām, nepārtrauktu teroru, iebiedēšanu un pazemošanu gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS pretēji starptautiskajām tiesībām piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus, iesauca armijā ap 115 000 jaunu vīriešu, no tiem bojā gāja ap 25 000-30 000 karavīru.»*
Tas bija Latviešu SS brīvprātīgo leģions.
* No Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda sagatavotās brošūras 16. marts.