Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un pilnsabiedrības "Rīgas mikroautobusu parks" (RMS) aizliegtā vienošanās jau sākotnēji paredzēja sinhroni paaugstināt pakalpojuma cenu, bet neparedz iespējamu cenu samazināšanos, preses konferencē pauda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Aizliegta vienošanās nozīmē, ka divi vienīgie pakalpojuma nodrošinātāji vienojās par zemāko pakalpojuma cenu. Tas ir viens no lielākajiem pārkāpumiem, jo iesaistītie uzņēmumi var neierobežoti celt cenas.
Konkurences padome lietu ierosināja 2015.gada februārī, kad konstatēja, ka abu uzņēmumu cenas sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir vienādas. Divus gadu izmeklēšanas rezultātā Konkurences padome secinājusi, ka uzņēmumi ir izdarījuši pārkāpumu.
Ābrama uzsvēra, ka 2012.gadā Rīgā pakalpojumus sniedza "Rīgas satiksme" un astoņi neatkarīgi uzņēmumi. Tajā laikā pārējie uzņēmumi nodrošināja kopā 37 maršrutus. Tagad maršrutu skaits ir samazinājies līdz 20 maršrutiem, kuri lielā mērā pārklājas ar "Rīgas satiksmes" maršrutiem. Turklāt ir palielinājusies pakalpojuma cena.
"Lai gan "Rīgas satiksmei" ir noslēgts apakšuzņēmuma līgums ar RMS, tomēr tie ir divi neatkarīgi uzņēmumi," pauda Ābrama.
Analizējot "Rīgas satiksmes" un RMS noslēgtā līguma nosacījumus Konkurences padome konstatēja, ka tas paredz RMS sākotnējās braukšanas maksas veidošanas noteikumus, kā arī tiesības līguma darbības laikā pielāgoties "Rīgas satiksmes" tarifam. Vēlāk līgums tika papildināts ar vienošanos, kas paredzēja RMS braukšanas maksas turpmāku pielīdzināšanu "Rīgas satiksmes" tarifam, proti, tiesības paaugstināt RMS pamattarifu tādā pašā apjomā, kā tas tiek paaugstināts "Rīgas satiksmes" pārvadājumiem. Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija regulāri apstiprināja pārvadātāju iesniegtos tarifu paaugstinājumus. 2015.gada janvārī abu uzņēmumu sniegto pārvadājumu tarifi pilnībā izlīdzinājās, no 0,70 eiro palielinoties uz 1,15 eiro, savukārt, pērkot biļeti pie vadītāja, turpmāk tika noteikta maksa divi eiro, neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.
Divu gadu laikā RMS konkursā finanšu piedāvājumā norādītā cena ir paaugstinājusies par pusotru reizi. Vienlaikus RMS nav izpildījis konkursā norādīto prasību nodrošināt 34 maršrutus, jo pasažieriem pieejami tikai 20.
Galvenie konstatētie pārkāpumi, ka "Rīgas satiksme" un RMS slēgusi papildvienošanos, kas paredz, ka RMS pienākums ir pielāgoties "Rīga satiksmes" tarifiem. Turklāt jau sākotnēji bija paredzēts, ka RMS jāpaaugstina pakalpojuma cena, ja to dara "Rīgas satiksme". Turklāt vienošanās runā tikai par cenas paaugstināšanu, pat nepieļaujot iespēju, ka tā kādreiz varētu samazināties.
"Nevienā direktīvā nav paredzēts, ka uzņēmumi drīkst vienoties par zemāko cenu. Ir iespēja tikai vienoties par maksimālo cenu, kuru nedrīkst pārkāpt," pauda Ābrama.
Vienošanās rezultātā ir radīts būtisks zaudējums patērētājiem, jo "Rīgas satiksme", sevi pasargājot no konkurences spiediena un līdz ar to nepieciešamības optimizēt savu darbību, liedz pasažieriem iespēju saņemt kvalitātei un cenai atbilstošu pakalpojumu. Arī RMS nav motivēta efektivizēt darbību, jo ir noteikta līmeņa ienākumi no pakalpojuma sniegšanas. Tāpat zaudējumi varētu būt radušies valstij, jo tā, balstoties uz ekonomiski nepamatotu un konkurences ierobežojuma rezultātā noteiktu tarifu, kompensē izmaksas, kas radušās par atsevišķu pasažieru grupu bezmaksas pārvadāšanu.
"Rīgas satiksmei" uzdots trīs mēnešu laikā izbeigt vienošanos par minimālās braukšanas maksas noteikšanas, izvairīties no šāda veida vienošanām turpmāk. Turklāt RMS uzdots noteikt cenu neatkarīgi un pamatoti.
Ābrama norādīja, ka "Rīgas satiksme" var tiesāties par uzlikto naudas sodu, bet ne pārējos noteikumus. Turklāt, ja "Rīgas satiksme" un RMS trīs mēnešu laikā vienošanos nepārtrauks, tai tiks uzlikta soda nauda par katru dienu līdz 3% apmērā no konkrētās dienas apgrozījuma.
Konkurences padome uzskata, ka pastāv risks neitralitātes principa ievērošanai Rīgas domes darbībā, jo tā vienlaikus ir gan "Rīgas satiksmes" īpašniece, gan lēmuma pieņēmēja par braukšanas tarifiem Rīgā. Tādējādi pašvaldība, kuras mērķis varētu būt kapitālsabiedrības ieņēmumu un peļņa palielināšana, vienlaikus var nebūt ieinteresēta nodrošināt reālas konkurences pastāvēšanu starp "Rīgas satiksmi" un RMS.
Lai novērstu riskus un pasažieriem sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu sniegti par tarifiem, kas balstīti uz objektīvām, pārbaudāmām un pamatotām izmaksām, ko pieprasa arī sabiedriskā transporta jomā spēkā esošie normatīvie akti, Konkurences padomes ieskatā tarifu apstiprināšanas funkcijas ir deleģējamas neatkarīgai iestādei.
Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite-Antoņenko pauda, ka tirgus dalībniekiem nav tiesības vienoties par minimālo cenu. Noslēdzot apakšuzņēmuma līgumu, viņi netiek atbrīvoti no konkurences tiesībām.
Normatīvie akti paredz, ka tarifam ir jāveidojas no pašizmaksas, bet RMS nav spējusi sniegt pamatotu pašizmaksas aprēķinu, kas pamatotu uzņēmuma braukšanas maksas atbilstību "Rīgas satiksmes" pārvadājumu tarifam. Šmite-Antoņenko uzsvēra, ka sods nav uzlikts par to, ka ir "Rīgas satiksmes" un RMS transportā pašreiz ir vienāda cena, bet gan par to, ka nav pamatojums kā veidojas pakalpojuma pašizmaksa, jo ir paredzēts, ka RMS jāpielāgojas "Rīgas satiksmes" cenām.
Konkurences padome norāda, ka cenu izmaiņas uzņēmējdarbībā ir normāla prakse. Arī sabiedriskajos pārvadājumos tās ir pieļaujamas, ja vien tiek balstītas uz pamatotām izmaksām un katra pārvadātāja neatkarīgi veiktiem aprēķiniem par viena pasažiera brauciena pašizmaksu. Uz izmaksām balstītas cenas noteikšanas pieeja ir skaidri noteikta Latvijas normatīvajā regulējumā un Eiropas Savienības likumdošanā sabiedriskā transporta jomā.
Padomes ieskatā ir ekonomiski apšaubāmi, ka abu uzņēmumu izmaksas ir vienādas un līdz ar to arī vienāda varētu būt viena pasažiera brauciena pašizmaksa. Papildu to pierāda "Rīgas satiksmes" un RMS finanšu rādītāju salīdzinājums - laikā, kad Rīgas domes dotācijas "Rīgas satiksmei" ir būtiski palielinājušās salīdzinājumā ar periodu pirms līguma noslēgšanas ar RMS, RMS ir spējis strādāt pat ar peļņu.
Jau ziņots, ka Konkurences padome pieņēma lēmumu sodīt "Rīgas satiksmi" un pilnsabiedrību RMS, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus ar mikroautobusiem atbilstoši iepirkuma līgumam par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu Rīgas pilsētas maršruta tīkla daļā, par konkurences ierobežošanu, vienojoties par to, ka RMS braukšanas maksa nedrīkst būt zemāka par "Rīgas satiksmes" tarifu.
""Rīgas satiksme" un RMS, īstenojot vienošanos, izslēdza savstarpēju cenu konkurenci, pasargāja sevi no konkurences spiediena un ierobežoja patērētājiem iespējas saņemt konkurētspējīgu pakalpojumu," norādīja Konkurences padomē.
Par konkurences kropļošanu Konkurences padome piemērojusi "Rīgas satiksmei" naudas sodu 2 163 046,63 eiro apmērā, bet RMS - 87 948,40 eiro apmērā. Vienlaikus uzlikts tiesiskais pienākums pārtraukt aizliegtās vienošanās īstenošanu, kā arī RMS noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, balstoties uz objektīviem aprēķiniem par viena pasažiera brauciena pašizmaksu.
"Rīgas satiksme" apstrīdēs tiesā Konkurences padomes lēmumu. Uzņēmuma valdes loceklis Emīls Jakrins pauda, ka ir pārsteigts gan par šādu lēmumu, gan maksājamās summas apmēru. Uzņēmums to vērtēs un savus argumentus sniegs tiesā. "Paļaujamies, ka mūsu argumentus tiesā uzklausīs vairāk nekā, pieņemot lēmumu, to ir darījusi Konkurences padome," pauda Jakrins.
"Rīgas satiksmes" Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle preses konferencē norādīja, ka Konkurences padomes lēmums ir nepamatots, jo nav ņemti vērā speciālie normatīvie dokumenti valstī un Rīgā, kas paredz noteiktu kārtību pakalpojumu sniegšanai un cenai. Viņa uzsvēra, ka Rīgas dome 2012.gadā, piešķirot pārvadājuma tiesības "Rīgas satiksmei" noteica kā un par kādu cenu Rīgā notiek pārvadājumi visā maršruta tīklā. Arī pilnsabiedrībai "Rīgas mikroautobusu satiksmei" (RMS) ir jāievēro visi pašvaldības noteikumi, pauda Epalte-Drulle.