Pavisam svaigs vēl pērn noslēgtais Lielo kapu īpašumtiesību darījums starp Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Rīgas domi un vienošanās starp Rīgas pašvaldību, LELB, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) un Kultūras ministriju par to, ko katra institūcija turpmāk darīs un ko apņemas darīt ar šo memoriālo parku, bet nu apspriežams atkal jauns ierosinājums – Kultūras ministrija lūdz piešķirt 372 442 eiro Lielo kapu izpirkšanai.
Valstij ir pirmpirkuma tiesības, summa pēc būtības nav liela, bet nauda ik gadu būs jāatrod arī Lielo kapu uzturēšanai, ko līdz šim pietiekamā apmērā nebija atradusi ne baznīca, ne valsts.
Rīgas pašvaldība kapu teritorijas uzkopšanu pārtrauca pirms gandrīz 10 gadiem pēc Valsts kontroles aizrādījuma par pašvaldības līdzekļu izlietojumu privātā īpašumā.
Rīgas dome ir nosaukusi Lielo kapu teritorijas kopšanas izmaksas - 100 000 līdz 150 000 eiro gadā, kultūras ministre Dace Melbārde, pērn tiekoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, solīja dižgaru kapavietu un kapeņu sakārtošanai 100 000 eiro lielu valsts atbalstu, vismaz šogad. Pēc tikšanās VKPAI telpās pagājušā gada novembrī N. Ušakovs sacīja, ka Rīgas dome gaidīs no sabiedrības idejas par Lielo kapu attīstīšanu - vai tā būs piemiņas vieta, memoriāls vai panteons.
Šajās dienās Kultūras ministrijā saņemts negaidīts VKPAI lūgums virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dārzu un parku arhitektūras ansambli Lielie kapi. Ministrijai adresētajā lūgumā VKPAI norādījusi, ka tās rīcībā nav līdzekļu Lielo kapu izpirkšanai, attiecīgi Kultūras ministrija nosūtījusi pieprasījumu izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Pēdējā izplatījusi informāciju, ka vērtēs Kultūras ministrijas lūgumu.
Lielo kapu īpašniece bija LELB, ar ko Rīgas dome vienojās, ka par 372 000 eiro atpirks Lielo kapu teritoriju un Jēkaba kapu teritoriju aptuveni 26 ha platībā, vienlaikus rezervējot baznīcai zemi Imantā jauna dievnama būvniecībai. «Valstij ir pirmpirkuma tiesības, ļoti labi, ka valsts tās izmanto. Apzināmies, cik daudz līdzekļu ir nepieciešams Lielo kapu uzturēšanai, novēlu, lai veicas ar apsaimniekošanu,» noteic Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. Ja Finanšu ministrija izlems apmierināt Kultūras ministrijas lūgumu atvēlēt 372 000 eiro Lielo kapu teritorijas iegādei, tad pašvaldība LELB nemaksās neko, bet neplāno atsaukt baznīcai rezervēto zemesgabalu, saka O. Burovs.
Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz valsts nozīmes kultūras pieminekli, kādi ir Lielie kapi, var pieņemt Ministru kabinets. Priekšlikums paredz, ka pēc Lielo kapu iegādes Finanšu ministrija šo īpašumu pārņem un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Kultūras ministrija 2016. gada nogalē sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuri šobrīd tiek izskatīti Saeimā. Tie paredz, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskā vērtība un teritorija. Tāpat grozījumos nostiprināts, ka nedrīkst mainīt šo teritoriju funkciju jeb izmantošanu, ja tas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem.