ākotnē Rīgā jau bez investīcijām 5000 jaunu dzīvokļu uzbūvēšanā būs pārāk daudz vidējas kvalitātes mājokļu, bet papildināt to krājumus būtu neprāts. Uzbūvējot vēl 5000 dzīvokļu, pašvaldība izdarītu ļoti sliktu investīciju, par ko nodokļu maksātāji samaksātu ļoti dārgi.
Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš, kurš uzskata, ka Rīgas pašvaldības iecere nākamo divarpus līdz trīs gadu laikā uzbūvēt vairāk nekā 5000 dzīvokļu ir aplama ideja, jo pilsētai vajadzētu izvirzīt citas prioritātes, pirmkārt jau infrastruktūras un arodizglītības jautājumus.
Analītiķis uzsver, ka par aplamu ideju to nepadara tikai tas, ka Rīgā ir jau daudz uzbūvētu un pusuzbūvētu, bet nepārdotu dzīvokļu, bet galvenokārt tas, ka mājokļu pieejamība Rīgā uzlabosies nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ.
"Pašlaik deviņdesmito gadu sākumā notikušais dzimstības krituma iespaids sasniedz to vecumu, kurā cilvēki sāk veidot patstāvīgas mājsaimniecības. Tātad jaunu ģimeņu būs krietni mazāk, bet mirstības rādītāji nevar tik strauji mainīties, tāpēc sāks strauji samazināties mājsaimniecību skaits," skaidro Strautiņš, piebilstot, ka, ja iepriekšējos desmit gados iedzīvotāju skaita samazināšanās notika, galvenokārt sarūkot ģimeņu lielumam, turpmāk saruks arī ģimeņu skaits.
Vienlaikus eksperts prognozē, ka šogad atkal aktivizēsies privātmāju būvniecība, kas turpmākajos gados atbrīvos pieaugošu dzīvokļu skaitu.
Tāpat Strautiņam sliktas asociācijas rada valsts un privātās partnerības pieminēšana saistībā arī investīcijām Rīgā. "Neredzu pat teorētisku iespēju, kā valsts un privātās partnerības modeļa pielietošana varētu padarīt māju celšanu lētāku, drīzāk gan otrādi," akcentē analītiķis.
Viņš atgādina, ka straujās izaugsmes laikā tika kultivēta doma, ka dažādos veidos ir jācenšas apiet ierobežojumi sabiedriskā sektora aizņēmumiem, celtniecību finansējot ar kredītiem, kas izsniegti tieši būvniekiem, bet ar valsts vai pašvaldības garantiju.
"Aizņemties šādā veidā ir dārgāk, taču parādi tiek "noslēpti". Šādi tika pamatots Dienvidu tilta finansēšanas modelis. Vai tiešām patlaban kāds vēl domā, ka aizņemšanās limiti ir mākslīgi, nevajadzīgi un tā ir Starptautiskā Valūtas fonda vai Eiropas Savienības sazvērestība, lai kavētu mūsu attīstību?" vaicā bankas eksperts.
Analītiķa skatījumā, drīzāk vajadzētu rūpēties par to, lai cilvēki no Rīgas pārceltos uz reģioniem, kur jau tagad veidojas liels neapdzīvotu mājokļu pārpalikums, īpaši veicinot jaunu darbavietu rašanos reģionos. Strautiņš gan pats atzīst, ka šo uzdevumu nevar atrisināt tikai Rīgas dome, tomēr "būvēt jaunus mājokļus Rīgā, kamēr citur tie paliek tukši, ir īpaši liela izšķērdība, pat atliekot malā iepriekš izteiktos argumentus".
Kā ziņots, Rīgas pašvaldība nākamo divarpus līdz trīs gadu laikā plāno uzbūvēt vairāk nekā 5000 dzīvokļu. Nākamo divu nedēļu laikā plānots precizēt vietas, kur varētu būvēt šīs dzīvojamās mājas.