Centrāltirgus plaukst, citi Rīgas tirgi nīkuļo

KLUSUMS. Vidzemes tirgus ir viens no senākajiem Rīgā – tas darbojas kopš 19. gadsimta. Savulaik tas bija otrais lielākais Rīgas pārtikas preču tirgus, bet daudzus gadus nīkulīgi velk dzīvību. Pastāvīgie pircēji un apkaimes iedzīvotāji nāk pie saviemtirgotājiem, taču vēl nav zināms, kāda būs tirgus nākotne. Jāsagaida attīstības koncepcija © F64

Lauku labumi pilsētas viducī – Vidzemes tirgus devīze vēl skan, bet pats tirgus nīkuļo. Arī Āgenskalna tirgum vairs nav kādreizējo apgriezienu, bet jautājums, protams, ar kuru laika periodu salīdzinām. Rīgas Centrāltirgus toties zeļ un plaukst. A/s Rīgas Centrāltirgus nekomentē, kāds ir pircēju pieprasījums pēc Āgenskalna un Vidzemes tirgiem. Vajag tos vai tomēr ne?

Pensionāre Dagmāra Neatkarīgajai raksta: «Kāpēc agrāk tik ļoti iecienītais un viegli pieejamais Rīgas Matīsa (Vidzemes) tirgus tagad nīkuļo?» Pārdaugaviete Ārija stāsta, ka biežāk brauc iepirkties uz Rīgas Centrāltirgu, bet reizi pāris mēnešos viņai jākārto dokumenti dažādās iestādēs Āgenskalnā un tad iegriežas arī Āgenskalna tirgū. Viņas secinājums: lielajā tirgū, kā sieviete dēvē Centrāltirgu, iepirkties sanāk lētāk un produktu izvēle ir plašāka, ja salīdzina ar citos tirgos piedāvāto produktu klāstu. Vidzemes un Āgenskalna tirgiem top jaunas koncepcijas, informē a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) pārstāvis Ivars Jakovels. Nu jau apmēram desmit gadu laiku pa laikam izskan informācija par Vidzemes tirgus nīkuļošanu un ķibelēm, bet dzīvību tas kaut kā vēl velk. Te krāmu tirgotāji sarīko tirdziņu, te notiek modes skates. Bija ideja, ka Vidzemes tirgū varēs baudīt elitāras delikateses un kultūru. Vidzemes tirgus teritorija ir iznomāta SIA Kaufmann Concepts, kas ir izstrādājusi tirgus attīstības koncepciju, un pašlaik tā tiek izvērtēta. Taču nomnieks neko vairāk par koncepciju nestāstīja un teicās nezinām, kad RCT to izvērtēs un akceptēs. Vidzemes tirgū plānots pārbūvēt ēkas, labiekārtot teritoriju, bet tā ir nekonkrēta informācija, kas pircējiem neko daudz neizsaka. Savulaik bija iecere tieši Vidzemes tirgū radīt ļoti labvēlīgus apstākļus zemniekiem, lai viņi varētu tirgot izaudzēto produkciju bez starpniekiem.

Arī Āgenskalna tirgum, kas tiek pieteikts kā tradīcijām bagātākais Pārdaugavas tirgus, šogad plānots izstrādāt attīstības koncepciju un nojaukt novecojušos kioskus, atklātajā teritorijā - nomainīt segumu, tirdzniecības paviljonam rekonstruēt skursteni. Jau ir sakārtotas pagrabtelpas un ieejas mezgls. Kopš pagājušā gada 1. aprīļa Āgenskalna tirgu apsaimnieko RCT. Līgums ar iepriekšējo nomnieku tika lauzts.

Savukārt Centrāltirgus atrašanās vieta nodrošina cilvēku pieplūdumu, un savu artavu devuši īpašie pasākumi tūristu un vietējo pircēju piesaistei - tirgu apmeklē no 70 000 līdz 100 000 iedzīvotāju dienā, un tūristu īpatsvars esot pieaudzis par 35 procentiem. Salīdzinot ar šā gadsimta sākumu, Rīgas Centrāltirgus ir kļuvis ērtāks. Kad ap 2000. gadu tirgū pēc Pārtikas un veterinārā dienesta prasības tika uzstādītas saldējamās vitrīnas, nerima diskusijas par to, vai tirgus pēc tādas modernizācijas saglabās savu raksturīgo auru, taču tagad pircēji diez vai varētu iedomāties, ka preces garas stundas tirgo uz galdiem. Šogad Centrāltirgū tiek mainīts segums tirgus atklātajā teritorijā, rekonstruēts Gastronomijas paviljons, notiks Piena paviljona, tirgus pagrabu un kanālmalas rekonstrukcija.



Latvijā

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būves parlamentārās izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību, ko komisijas dalībnieki pieņēma zināšanai bez nekādām pazīmēm, ka viņi šo secinājumu darīs zināmu viņu partijām un sabiedrībai savā vārdā.

Svarīgākais