Rīgas gidi rīkos protesta zibakciju

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Rīgas gidi šodien plkst.15 pie Rīgas domes Rātslaukumā plāno rīkot zibakciju "Rīgas gidu Melnā diena!", kuras mērķis ir vērst domes atbildīgo iestāžu uzmanību uz saistošajiem noteikumiem attiecībā uz gidu sertifikācijas atjaunošanu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja zibakcijas organizētāja, Latvijas Profesionālo gidu asociācijas locekle un sertificēta gide Aija Spura, pirms trim gadiem, iegūstot gidu sertifikātu, topošie gidi varēja iesniegt jebkurus dokumentus, kas apliecināja gida profesionālās pilnveides apgūšanu, kā arī rekomendācijas vēstules no darba devējiem, kas pierādīja gidu profesionālo atbilstību.

Daudzi gidi šogad cerēja atjaunot sertifikātu, balstoties uz savām zināšanām un profesionālo darba pieredzi, taču saskaņā ar pirms trim gadiem spēkā stājušajām prasībām, sertificēties var tikai tie gidi, kuri apguvuši licencētu tūristu gidu profesionālās pilnveides programmu. Tas nozīmē, ka gidiem jāapgūst papildus 160 akadēmiskās stundas licencētā gidu profesionālās pilnveides programmā, lai atjaunotu sertifikāciju.

"Iepriekš lielākajai daļai gidu, bija nepieciešams apmeklēt 60 akadēmiskās stundas kādās lekcijās vai kursos, lai sertificētos un uzturētu savu kvalifikāciju. Daļa gidu pirms trim gadiem saņēma sertifikātus, pamatojoties uz lielu pieredzi, lai gan viņiem nav sertificētu gidu kursu apmeklējuma, jo pirms 2014.gada nebija prasību, ka par gidu var strādāt tikai tas, kurš ir gājis sertificētos kursos. Pēkšņi 2014.gadā visi gidi tika sadalīti divās grupās, gidi, kuri ir apmeklējuši sertificētus kursus un tādi, kuri ir gājuši nesertificētos kursos," sacīja Spura, piebilstot, ka licencētās un nelicencētās mācību programmas atšķiras minimāli.

Daļa gidu, kas izglītību ieguvuši nelicencētās programmās un kopš sertifikāta iegūšanas veiksmīgi darbojušies kā profesionāli gidi, šogad zaudēs tiesības strādāt un pelnīt iztiku, ja nevarēs iziet licencētos kursus laika trūkuma vai materiālu apsvērumu dēļ. "Vairums šo gidu ir ilgi strādājuši nozarē - daži par gidu strādājuši piecus, citi desmit vai divdesmit gadus. Tagad viņiem atkal jāsēžas skolas solā, jāmācās kopā ar tiem, kas tikai gatavojas kļūt par gidiem. Tas ir tikpat kā ar vidusskolas izglītību vēlreiz jāsēžas pirmajā klasē. Tas jau nav lēts prieks. Lētākie kursi, kurus cilvēki ir atraduši un kuros mācās, ir 300 eiro," sacīja Spura.

Tāpat, šogad atjaunot sertifikātus nevarēs tie gidi, kas beiguši gidu kursus ar vidējo izglītību un nav turpinājuši mācības augstskolā. "Par gidiem vairs nevarēs strādāt cilvēki, kuri, apmeklējot dažādus kursus, kļuvuši par gidiem un strādā, lai gan viņiem nav augstākās izglītības. Tas ir vēl smagāk. Jo, lai iegūtu augstskolas izglītību, jārēķinās ar vismaz 1000 eiro gadā," teica Spura, piebilstot, lai gan par gidu ļauts strādāt jebkuras augstskolu programmas absolventam, augstāko gidu izglītību var iegūt tikai Vidzemes Augstskolā, Valmierā.

Spura piebilda, ka 21.februārī ir Starptautiskā gidu diena, taču Rīgas gidiem šogad svētki iezīmējas sērās nokrāsās, ņemot vērā Rīgas domes saistošos noteikumus

Ņemot vērā iepriekš minēto, šodien Rātslaukumā notiks zibakcija "Rīgas gidu Melnā diena!'', kurā nav paredzēta iepriekšēja pulcēšanās un tā arī nebūs pikets. Gidi Rātslaukumā plāno nostāties ar seju pret Rātes ieeju ar paceltu Rīgas gida karodziņu, kuram uzsieta sēru lentīte un ar melnu krustu pārsvītrota sertifikāta kopija. Trīs minūtes plānots stāvēt pie Rīgas domes, pirms izklīšanas demonstratīvi saņurcot "sertifikātus" un sametot tuvākajā miskastē pie Rīgas domes logiem. Pēc tam iecerēts izklīst.

Spure pastāstīja, lai situāciju risinātu, Latvijas Profesionālo gidu asociācija raksta vēstuli, kuru plāno adresēt Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S), aicinot viņu mainīt prasības saistošajos noteikumos.

Latvijas Profesionālo gidu asociācija apvieno dažādu profilu gidus, tanī skaitā tūristu gidus, koordinē un atbalsta asociācijas biedru darbību, aizstāv to intereses un pārstāv asociācijas biedrus gan Latvijā, gan ārpus tās.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais