Rīgas naktspatversmē mēnesī tiek atskurbināti vidēji 1600 cilvēki

 
©Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Rīgas naktspatversmē vidēji mēnesī tiek atskurbinātas 1600 personas, liecina valsts sekretāru sanāksmē izskatītais informatīvais ziņojums "Par atskurbināšanas pasākumiem pašvaldībās".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka pašreiz Rīgas pilsētas pašvaldība atskurbtuves darbību nodrošina Latvijas Sarkanā krusta (LSK) telpās, kas pēc būtības ir Rīgas naktspatversme, kurā tiek uzņemtas personas arī alkohola reibumā.

Rīgas domes Labklājības departamenta sniegtā informācija liecinot, ka atskurbināšanas pakalpojums personām alkohola reibumā tika nodrošināts laika periodā no 2016.gada 1.maija līdz 2016.gada 31.decembrim 19 671 reizi, tai skaitā policijas atvestām personām 4651 reizi. Atbilstoši noslēgtajam pakalpojuma līgumam, Rīgas domes Labklājības departaments LSK veic samaksu pieci eiro par vienu personu dienā, ja persona saņem pakalpojumu nakts periodā, nepārsniedzot līgumā noteikto personu skaitu mēnesī vai ceturksnī.

Pakalpojuma nodrošināšanai personām esot alkohola reibumā pērn tika izlietoti 69 952 eiro, tajā skaitā, policijas atvestām personām izlietoti 23 255 eiro.

VARAM, vērtējot Rīgas pašvaldības sniegtos datus, secinājis, ka vidēji mēnesī Rīgas naktspatversmē tiek atskurbinātas 1600 personas, kas ir salīdzinoši liels personu skaits. Ministrija norāda, ka vienlaikus Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā joprojām katru diennakti nonāk vidēji desmit cilvēki smagā alkohola reibumā, kuriem nav nekādu nopietnu veselības traucējumu un patiesībā būtu jānonāk atskurbtuvē. Slimnīcas personālam nākas veltīt viņiem laiku dažādiem izmeklējumiem, tērējot finanšu resursus no veselības aprūpei paredzētā finansējuma, arī pacienta iemaksa ārstniecības iestādei visbiežāk samaksāta netiek.

Ministrija norādījusi, ka Rīgas pilsētā tomēr ir jābūt atsevišķai iestādei, kura sniegtu nepieciešamo palīdzību ne tikai bezpajumtniekiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem un dažkārt arī viesiem, kuri, būdami stiprā reibuma stāvoklī, nav spējīgi patstāvīgi pārvietoties, darīt zināmu savu dzīvesvietu vai apmešanās vietu, bet kuriem nav nepieciešama akūta medicīniskā palīdzība.

VARAM, apkopojot un izvērtējot 2015.gadā un 2016.gadā sniegto informāciju par atskurbināšanas pakalpojuma organizēšanu pašvaldībās, secinājusi, ka atskurbšanas pakalpojumi tiek organizēti sadarbībā ar LSK, atskurbtuve darbojas pašvaldības policijas telpās vai arī atskurbšanas pakalpojumi tiek organizēti sadarbībā ar slimnīcu.

Jau ziņots, ka valdība vasarā pieņēma lēmumu, kas noteica, ka VARAM turpmāk būs koordinējošā iestāde atskurbtuvju izveidei pašvaldībās.

VARAM paralēli atskurbtuvju izveides koordinēšanai līdz 2017.gada 1.septembrim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā rīkojuma projekts par nepieciešamo valsts budžeta pieprasījumu pašvaldībām, lai segtu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas izdevumus, kā arī vienlaikus tai jāsagatavo un jāiesniedz informatīvais ziņojums par progresu atskurbtuvju izveidē pašvaldībās.