Uzsākta parakstu vākšana, lai padzītu kaijas no Rīgas

© Gints Ivuškāns, F64 Photo Agency

Portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana, lai panāktu kaiju aizdzīšanu no Rīgas ēku jumtiem un šo ierosinājumu iesniegtu Rīgas domē. Pirmajā nedēļā pēc ierosinājuma publicēšanas atsaucība nav liela – parakstījušies mazliet vairāk nekā 120 cilvēku.

Ierosinājumā ar visai poētisku nosaukumu Kaijas atpakaļ uz jūru, prom no Rīgas pamatots, ka «kaiju ligzdošana uz Rīgas māju jumtiem un ar to saistītais troksnis agrās rīta stundās ir traucēklis, pie tam ar pieaugošu intensitāti gadu no gada». Kaiju klaigas traucē gulēt vasarā, kad dzīvokļos atvērti logi. Ierosinājuma autors Andis Lācis norāda, ka neatbalsta kaiju ligzdu iznīcināšanu, taču uz ēku jumtiem varētu uzstādīt putnu aizbaidīšanas ierīces. «Kaijas dotos atpakaļ uz tām piemēroto dabisko vidi, ļaujot eksistēt pilsētu faunai - baložiem un zvirbuļiem, kuru populācija pēdējos gados strauji mazinās,» optimistiski pieļauj iniciatīvas autors. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas pārvalda apmēram 4300 dzīvojamo māju, pārstāve Santa Vaļuma Neatkarīgajai saka - putnu aizbaidīšanas ierīces RNP kā ēku pārvaldnieks neliks, tādas ierīces var uzstādīt, ja kopīpašnieki pieņems attiecīgu lēmumu, turklāt šāda veida putnu aizbiedēšana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Vēl jāņem vērā, ka ierīces ir ne tikai jānopērk, bet dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā arī par to uzstādīšanu un uzturēšanu. Rīdzinieki par skaļajiem kaimiņiem - sudrabkaijām - sūdzas daudzus gadus, bet centralizēts risinājums nav atrasts un, pareizāk sakot, pieņemts. Ornitologs Dmitrijs Boiko Neatkarīgajai ir stāstījis, ka sudrabkaijas lielās pilsētās labprāt ligzdo uz jumtiem, jo barību atrod atkritumu konteineros un neviens vērā ņemams ienaidnieks tās neapdraud. Kaiju jandāliņš ir salīdzinoši īslaicīgs, lielākoties vasarā, jo, kad piedzimst jaunās kaijas, tām pēc laika ir jāmeklē cita dzīvesvieta. Kaijas barojas neaizvērtos atkritumu konteineros un uz tā dēvēto kaķu tantuku uzklātajiem galdiem - daudzdzīvokļu māju pagalmos tiek baroti kaķi, un kaijas labprāt mielojas ar brīvi pieejamu barību, ko atņem kaķiem.

Sudrabkaiju un vārnu pilsētās ir kļuvis vairāk nekā pirms 30-40 gadiem, un, ja putniem pilsēta ir iepatikusies, tad tos aizdzīt uz kādu citu dzīvesvietu nebūs vienkārši kaut vai tāpēc, ka sudrabkaiju dzīves ilgums esot 20-30 gadu. Pilsētā kaijas šaut nedrīkst, putnu ligzdas var izjaukt, taču kaijas turpat līdzās var izveidot jaunu ligzdu, ja reiz mājas jumtu ir atzinušas par pieņemamu mītnes vietu.

***

DER ZINĀT

• Kaijas un vārnas labprāt izmanto brīvi pieejamas barotnes. Lielākoties tie ir neaizvērti atkritumu konteineri vai pārtikas atkritumi, ko cilvēki izber. Arī barība, ko līdzjūtīgas kaķu barotājas noliek daudzdzīvokļu ēku pagalmos.

• Nebūs viegli pieejama ēdiena, samazināsies putnu skaits ap dzīvojamām mājām.

Latvijā

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās ir pārsteidzīgs un nepamatots, aģentūrai LETA viedokli pauda tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce.