Šogad ir netipiski daudz vārnu, savos novērojumos ar Neatkarīgo dalījās vairākas rīdzinieces. Putni rītos uzvedas tik skaļi, ka nav iespējams ne gulēt, ne arī bez bažām nokļūt līdz sabiedriskajam transportam – ja nu kāda izdomā pikēt tieši matos.
Turklāt lidoņi īpaši iecienījuši galvaspilsētas klusākos rajonus, kur ir daudz koku un zaļumu.
Tomēr pagaidām par ķērkātāju agresivitāti uztraukties nevajadzētu, mierina Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Viņš arī nav pārliecināts, vai tiešām šopavasar vārnu būtu kļuvis vairāk. Ornitologs stāsta, ka vārnu skaļā uzvedība ir raksturīga riesta laikam, tātad agram pavasarim. Putni būvē ligzdas un paziņo, ka tā ir viņu teritorija. Protams, arī partnera priekšā izrādās, tāpēc dažviet pilsētā dzīvojamo rajonu teritorijā troksnis mēdz būt varens, kad vārnu bars paceļas spārnos un brīdinoši sakliedzas.
Savukārt divkājainajiem lidoņu uzvedība varētu kļūt bīstamāka maija otrajā pusē, kad mazie vārnulēni mācās lidot. Tad pieaugušās vārnas sargā savus mazuļus un var uzklupt tuvumā esošajiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem un arī dzīvniekiem. Pērn tā atgadījies Rīgas bērnudārzā Kadiķītis. Klusā Iļģuciema ieliņā, noslēpušies kokos un zaļumos, atrodas divi dārziņi – viens otram pretī. Viens no tiem ir Kadiķītis. Arī šogad ap abiem bērnudārziem laidelējas vārnu bari un vismaz rīta stundās, kad cilvēki dodas uz darbu un ved mazos uz dārziņu, skaļi ķērc. Kadiķīša vadītāja Līga Zoltnere atceras, ka iepriekšējā pavasarī bērnudārza teritorijā bija ieklīdis vārnulēns, kurš neprata lidot. "Iespējams, mūsu kaķis bija savainojis," viņa prāto. Putnēns steberējis pa zāli, bet netālu spēlējušies cilvēkbērni. Lielās vārnas uzskatījušas, ka viņām savs bērns jāaizstāv, tāpēc uzklupušas cilvēku atvasēm.
"Glābēji brauca pie mums vairākas reizes, ar tīklu vārniņu noķēra, bet pirmajā reizē laikam nekur tālu neaizveda. Drīz vien vārnulēns bija atpakaļ. Otrreiz aizveda tālāk, viņš vairs neatgriezās. Vārnas tāpat vien nekrīt virsū, tikai tad, ja uzskata, ka mazuli apdraud," atzīst L. Zoltnere. Tagad viņa novērojusi, ka putni lielākoties lidinās pāri bērnudārza teritorijai. "Tas nav mūsu teritorijā, nevaram prasīt tās ligzdas iznīcināt," nosaka dārziņa vadītāja.
D. Boiko pieļauj, ka atsevišķos gadījumos vārnu ligzdas varētu noņemt, taču tas būs jādara vairākas reizes, jo vārnas vecajā vietā perēs atkārtoti. Šāda rīcība noteikti jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Var arī izņemt olas no ligzdas, ja vārnas apkārtnes iedzīvotājus pagalam nomocījušas ar uzbrukumiem un troksni. Taču pie šādiem darbiem jāķeras pēc divām trim nedēļām, ne tagad. "Parasti cilvēki sūdzas tad, kad ir par vēlu," saka ornitologs.
Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere, izdzirdot jautājumu, cik bieži glābējiem jādodas noķert kādu agresīvu lidoni, izsaucas: "Vai, tas jau kā Hičkoka filmā!" Viņa pat neatceras gadījumu, kad glābēji būtu saukti palīgā sagūstīt negantu vārnu. "Tie ir atsevišķi gadījumi, nevis ikdiena," vārnu batālijas ar cilvēkiem raksturo I. Vetere.