Pagaidām dots mājiens par to, cik varētu izmaksāt Rīgas pils Baltās zāles remonts pēc tam, kad tā un citas pils telpas tika noplūdinātas. «Tie nebūs pāris desmiti tūkstoši eiro, bet gan vairāk,» vakar LNT raidījumā 900 sekundes teica VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Ventilācijas sistēmas filtra izraisītajos plūdos neesot cietis Baltās zāles aptuveni 130 000 eiro vērtais flīģelis.
Nepieciešamā remonta apmēru gan naudas, gan darba ziņā turpina rēķināt eksperti, no viņu slēdziena būs atkarīgs, kas un cik par to maksās. VNĪ sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons stāsta, ka ekspertīzes pasūtītājs ir apdrošinātājs, kam jānoskaidro gan vajadzīgo remonta darbu apjoms, gan bojājuma cēlonis un līdz ar to - kas vainojams ūdens noplūdē un kuram par to tiks prasīts samaksāt. Arī VAS VNĪ ir uzaicinājusi neatkarīgu vērtētāju, kurš uzskaita darbu kopumu, un abas tāmes vēl jāsaskaņo, tāpēc tas nenotiekot ātri. Pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gada vasarā arī tika veiktas vairākas ekspertīzes, taču policija strikti norādīja, ka ieinteresētās puses var veikt ekspertīzes, bet izmeklēšanu tas neietekmēs. Ugunsgrēka lieta tiek iztiesāta jau ceturto gadu.
Rīgas pils Baltā zāle bijusi un ir pils trešā stāva skaistākā un reprezentatīvākā telpa. Bet nu īsts nelaimes putns gan. Tā pamatīgi cieta jau pieminētajā ugunsgrēkā - zāles pārsegums bija sadedzis, un nu tā atkal ir nolieta ar ūdeni. Līdz 1917. gadam Baltā zāle bija pils reprezentatīvākā telpa, to sauca par Cara jeb Ķeizarisko zāli. Baltās zāles nosaukumu telpa ieguva gaišā noformējuma dēļ. Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas laikā, kas noslēdzās 2015. gada nogalē, Baltās zāles restaurācijai izmantoti 100 grami zelta, ar kuriem apzeltīti 100 kvadrātmetri. Kā savā mājaslapā lepojas viens no pils būvniekiem SIA RE&RE, «Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19. gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 kvadrātmetrus no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve».
Nepagāja necik ilgs laiks, un bojāta filtra dēļ šogad janvāra sākumā noplūda aptuveni trešā daļa zāles un telpas, kas atrodas zem tās, esot cietis zeltījums, zāles parkets un zemāk esošie kabineti. Flīģelis nav cietis, tas atrodas Baltās zāles pretējā stūrī, saka A. Blodons. Reprezentatīvajai Baltajai zālei tika iegādāts gandrīz 100 000 eiro vērts flīģelis, kura izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli bija nepilni 130 000 eiro. Lēmums par flīģeļa iegādi Baltajai zālei tika pieņemts 2014. gada 3. novembrī, kad Ministru kabinets lēma par finansējuma piešķiršanu telpu iekārtošanai Rīgas pilī. Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis 2015. gada 7. jūlijā padomes sēdē norādīja, ka Baltajā zālē ir paredzēts noturēt augsta līmeņa reprezentablus pasākumus un flīģelis šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, līdz ar to ir ļoti būtiski iegādāties un uzstādīt atbilstoša līmeņa instrumentu.
Jau informēts, ka Rīgas pils Baltās zāles applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā.