Loginovs: Rīgas ostas aktualitāte – palielināt graudu pārkraušanas kapacitāti

Plānojot 2016. gada budžetu, Rīgas brīvosta salīdzinājumā ar 2015. gadu paredzēja 10% kravu apgrozījuma kritumu. Taču gads noslēdzās labāk par plānoto – kravu apgrozījuma samazinājums sastādīja tikai 7,5%. Turklāt gada pēdējos mēnešos kravu apgrozījums bija rekordaugsts. Vai saglabāsies esošās tendences un kādi ir jaunu kravu piesaistes projekti, vairāk stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Saruna notika īsi pirms viņa atlūguma iesniegšanas Rīgas brīvostas valdei.

- Aizvadītā gada sākums Rīgas ostas kravu apgrozījuma jomā neko labu nesolīja - brīžiem kravu kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu sasniedza pat 20%, taču gada nogalē kravu apjoms strauji pieauga un starpību būtiski samazināja. Kādi ir šī procesa iemesli?

- Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā bija skaidri redzams, ka naftas produktu un ogļu pieprasījums pasaules tirgos ir zems, kā arī ģeopolitiskā situācija ievieš savas korekcijas ekonomiskajos procesos, tāpēc pagājušā gada apgrozījumu plānojām piesardzīgi. Priecājamies, ka gada otrajā pusē atjaunojās pieprasījums pēc oglēm pasaules tirgos, kas mums deva iespēju panākt kravu apgrozījuma krituma samazinājumu kopējā gada griezumā. Vienlaikus meklējām iespējas piesaistīt Rīgas ostai jaunus kravu veidus un sadarbības partnerus.

- Vai iespēju meklēšana ir devusi arī taustāmus rezultātus?

- Kā viens no pozitīvākajiem pasākumiem, ko sadarbībā ar Zemkopības ministriju un ostas pārvaldi izdevās realizēt mūsu uzņēmējiem, bija trīs jaunu graudu termināļu būvniecība, kas Rīgas ostai piesaistīja graudu kravas ne tikai no Latvijas, bet galvenokārt no Lietuvas. Ostā bija ieradusies arī Ukrainas Čerņigovas apgabala vadība, lai rastu kopsaucēju iespējai caur Rīgu nosūtīt arī Ukrainas graudus. Diemžēl aizvadītā gada rudenī šos graudus pieņemt nevarējām, jo esošos graudu termināļus pilnībā noslogoja no Lietuvas ar autotransportu ievestie graudi. Pašā gada nogalē noslēdzās arī BULK termināļa attīstības projekts, kas nozīmē, ka graudu pieņemšanas kapacitāte Rīgas ostas termināļos pieaugs. Svarīgi, ka BULK ir vienīgais terminālis, kas spēj apkalpot pa dzelzceļu atvestās graudu kravas. Domāju, nākamā gada Ukrainas graudu raža lielā mērā tiks nosūtīta caur Rīgas ostu, jo esošais loģistikas ceļš caur Odesu kravu īpašniekiem šķiet pārāk nestabils. Pie labvēlīga attīstības scenārija nākamgad Rīgā tiks papildus apkalpoti vairāki miljoni tonnu graudu. Pērn Rīgā pārkrauts 1,3 miljoni tonnu labības produktu, kas ir par 23,6 procentiem vairāk nekā 2015. gadā. Pakāpeniski Rīgas osta top par nozīmīgu spēlētāju pasaules graudu tirgū, jo arī Rīgas ostas elevators izteicis vēlmi būvēt jaunu termināli Krievu salā. Pagaidām vēl nav pieņemts galīgais lēmums par elevatora būvniecības vietu un tehnoloģiju, jo graudu kravas disonēs ar Krievu salā paredzētajām ogļu kravām.

Par tiešajām graudu piegādēm interesējas arī pircēji, šajā gadījumā arābu valstis, kur ir augsts pieprasījums ne tikai pēc pārtikas, bet galvenokārt pēc lopbarības graudiem.

Biju arī Uzbekistānā, un uzbeku delegācija viesojās Rīgā, lai izvērtētu Rīgas ostas piedāvājumu ilgtermiņa sadarbībā starp abām valstīm. Tagad ir svarīgi vienoties par dzelzceļa un termināļu izmaksām, lai Uzbekistānai tas būtu izdevīgi. Sadarbība var izvērsties ļoti veiksmīga, jo Latvijas uzņēmējiem veidojas laba sadarbība ar Uzbekistānu gaļas un piena produktu piegādēs. Šeit var būt arī Uzbekistānas preču loģistikas bāze pārvadājumiem uz pasaules valstīm, tāpēc esam piedāvājuši Rīgas ostas teritorijā izvietot noliktavas pārtikas preču uzglabāšanai. Esam vienojušies arī ar Urugvaju un Argentīnu par gaļas un citu produktu pārkraušanas bāzes izveidošanu, lai tālāk šo valstu produkciju piegādātu austrumvalstīm un Skandināvijas valstīm. Jāatzīst, ka ģeopolistiskā situācija kavē procesu attīstību, jo termināļu pilnveidošanā investīcijas iegulda gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji.

- Būtisks kritums ir naftas produktiem. Vai ir cerības atjaunot pietiekami lielu naftas produktu apjomu?

- Naftas produktu jomā situācija nav Rīgas ostai labvēlīga, jo Krievijas puse ir strikti deklarējusi, ka naftas produktu eksports jārealizē caur Krievijas ostām. Tāpēc ar šo kravu veidu lielas cerības nesaistām, taču tas nenozīmē, ka naftas produkti no Rīgas ostas aizies vispār. Esmu ticies ar Baltkrievijas Polockas naftas pārstrādes uzņēmuma vadību, lai apspriestu iespēju caur Rīgas ostu pārkraut apmēram 2 miljonus tonnu gadā Polockas naftas produktu.

- Kravu apgrozījuma izlīdzināšanos lielā mērā sekmēja gada pēdējos mēnešos būtiski pieaugušie ogļu kravu apjomi. Kādas ir prognozes - vai ogļu pieprasījums pasaules tirgos, līdz ar to arī Rīgas ostā pārkrauto ogļu apjoms, ir ilgtermiņa process vai tikai īslaicīga parādība?

- Šobrīd energoresursu cenas, tostarp ogļu cenas, kas ir piesaistītas naftas cenām, ir salīdzinoši augstas. Sabiedrībā valda uzskats, ka ogles pakāpeniski zaudē savu lomu kopējā pasaules energoresursu tirgū, taču realitāte ir cita. Ogles vēl arvien plaši izmanto enerģijas ieguvei, un nav paredzams, ka ogļu izmantošana saruks. Drīzāk var notikt pretējs process. Viena no lielākajām patērētājām ir Ķīna, kas ne tikai masveidā iepērk Krievijas ogles, bet attīsta arī savu iegulu izstrādāšanu. Savas raktuves atvērt grasās arī ASV, kur ir milzīgi ogļu krājumi. Manuprāt, situāciju ogļu tirgū un attīstības perspektīvas labi raksturo fakts, ka šobrīd Vācijā tiek būvētas 15 jaunas ogļu termoelektrocentrāles. Arī līdz šim lielākais caur Rīgas ostu pārvesto ogļu īpatsvars nonāk tieši Vācijas tirgū. Līdzīgi procesi norit arī citās valstīs.

Lai rūpīgi izanalizētu ogļu ieguves un patēriņa kopējo filozofiju, biju aizbraucis uz Sibīrijas ogļu raktuvēm, kur guvu daudz atziņu un izpratni par procesu kopumu. Krievija nav ieinteresēta apturēt ogļu ieguvi un slēgt raktuves, jo tā ir milzīga industrija, kurā nodarbināti tūkstošiem cilvēku. Tas ir iespaidīgs un vērā ņemams kopums, kas savā ziņā diktē noteikumus visai valstij. Raktuvju ir daudz, un ne visiem raktuvju īpašniekiem ir savi termināļi - faktiski tikai dažiem. Pārējie meklē citus eksporta loģistikas ceļus, tostarp Rīgas ostu. Ogļu industrijas kongresā uzzināju vairākas vērā ņemamas lietas, kas ir laba viela pārdomām Rīgas ostas konkurētspējas uzlabošanai. Piemēram, Ustjlugā, kas ir viena no lielākajām ogļu pārkraušanas ostām Krievijā, ir uzstādītas modernas tehnoloģijas, kas būtiski saīsina kuģu uzkraušanas laiku, ieskaitot vagonu izkraušanu ar apgāšanas metodi un ogļu pārvietošanas konveijeru ar gaisa plūsmu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kravu īpašnieki izvēlas šo ostu.

- No teiktā noprotams, ka Krievu salā, kas faktiski ir būvēta ogļu kravu apstrādei, kravas būs un izteicieniem par kāpostu audzēšanu nav pamatojuma. Vai uzņēmēji pilda savas saistības un Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētajā teritorijā veic paredzētos darbus, lai līdz nākamā gada beigām visas ogļu kravas no pilsētas centra tiktu pārceltas uz Krievu salu?

- Ekspluatācijā jau ir nodots dzelzceļa atzars, un pirmie ogļu dzelzceļa sastāvi jau tiek novietoti Krievu salā. Faktiski tas bija piespiedu risinājums, jo ogļu kravu apjoms gada beigās strauji pieauga, bet esošajos termināļos pārkraušanas jaudas bija mazākas par pieprasījumu. Faktiski ogļu pārkraušana var jau sākties, turklāt šeit ir iespēja uzkraut kuģus ar iegrimi līdz 16 metriem jeb ar kravnesību līdz 150 tūkstošiem tonnu, kas ir daudz lielāki par Panamax. Jāsakārto vēl dokumentācija un jāsaņem vajadzīgās atļaujas.

- Atgriežoties pie nesenās tiesas, kurā tika iztiesāta jūsu vaina vairākos pārkāpumos, kas beigu beigās izrādījās nepamatoti pārmetumi. Vai starptautiskajiem sadarbības partneriem nav jautājumu, kas īsti notiek Rīgas ostā? Vai viņi ir gatavi turpināt sadarbību?

- Protams, visus sadarbības partnerus šis jautājums interesē. Valstu pārstāvniecības regulāri seko līdzi notikumiem un uzdod man personīgi dažādus jautājumus. Jāsaka paldies Dievam, ka nepamatotās, bet skaļi izskanējušās apsūdzības nav kalpojušas par cēloni, lai starptautiskie partneri aizietu no Rīgas ostas. Vienlaikus mēs ļoti ceram, ka ASV un Krievija spēs vienoties, jo no šo lielvalstu savstarpējām attiecībām lielā mērā ir atkarīgi arī Latvijas valsts un Rīgas ostas attīstības procesi.