Kāda ģimene Lāčupes kapos Rīgā piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu – iepriekšējā dienā uz tuvinieka kapa novietotās rozes bija glīti nogrieztas, kāti vien palikuši.
«Tātad kāds apstaigā kapus un noskata, kur nolikti svaigi ziedi,» secina aizgājēja tuviniece. Līdzīgs stāsts ir citai šīs kapsētas apmeklētājai. Kad viņa kopā ar mammu devusies apkopt radinieka kapiņu, vīrelis ar mugursomu plecos slapstījies apstādījumos un vaktējis, kad sievietes aizies.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova saka - ne tikai divkājaini garnadži izposta kapavietas, bet arī četrkājaiņi. Piemēram, saņemta sūdzība, ka uzreiz pēc bērēm izplūkāti kapu vainagi, visas puķes izlupinātas. Kapu pārzinis konstatējis, ka vainojamas stirnas, kas ieradušās mieloties ar svaigajiem ziediem. Arī citās Latvijas kapsētās bijuši līdzīgi gadījumi - ja meža dzīvnieki ir iekārojuši barību, tad pat pāris metru augsts žogs nebūs šķērslis. Kapsētās pret ēdelīgajiem meža dzīvniekiem cenšas lietot aizsarglīdzekli, kas viņus atbaida, bet kapu kopēji dalās pieredzē, ka uz ziediem mēdz uzkaisīt piparus. Savukārt citi ir labvēlīgi - lai jau kustonīši mielojoties.
Rīgas pašvaldībai pieder 20 kapsētu, kas aizņem apmēram 450 hektāru, tāpēc katrā no tām nevar nodrošināt fizisku apsardzi. I. Ivanova informē, ka pašvaldības policija iekļauj kapsētas apsekojamā teritorijā, kapsētās tiek veikta videonovērošana, ir žogs un slēdzami vārti, diemžēl garnadži mēdz izpostīt nožogojumu. Viņa noteic, ka zagļi kapos darbojas cikliski, un aicina iedzīvotājus ziņot kapsētu pārziņiem par katru gadījumu, kad konstatēta zādzība vai izpostīta kapavieta. Starp citu, līdz 2006. gadam Rīgas pašvaldības policijā darbojās Kapsētu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļa, kuras uzdevums bija pastāvīgi nodrošināt sabiedrisko kārtību kapsētās. Vēlāk līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības policija noteica citas prioritātes.