Pērn Rīgas TEC saražots lielākais elektroenerģijas apmērs ražotņu vēsturē

© f64

Pērn Rīgas termoelektrocentrālēs (TEC) saražots lielākais elektroenerģijas apmērs ražotņu vēsturē, jaunākajā ''Enefit'' elektroenerģijas tirgus apskatā norāda AS ''Latvenergo'' Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis.

Viņš skaidro, ka elektroenerģijas izstrādes apmērs 2016.gada pirmajos deviņos mēnešos TEC salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielināts par 15%. Arī provizoriskie aprēķini par 2016.gadu kopumā rāda, ka TEC kopējais saražotās elektroenerģijas apmērs pieauga līdz pat vairāk nekā divām teravatstundām, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2015.gadā.

Šāds kopējais Rīgas TEC saražotās elektroenerģijas apmērs ir aptuveni 35% no patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā 2016.gadā. Vienlaikus TEC izstrāde bijusi aptuveni 78% no kopējā saražotās elektroenerģijas apmēra visā Lietuvā.

Pēc Lūša teiktā, šī efektīvā darbība ir arī viens no būtiskiem faktoriem, kas intensīva elektroenerģijas patēriņa laikā ierobežo būtisku cenu pieaugumu, tādējādi samazinot cenu

svārstības.

''2016.gadā pieprasījums ''Nord Pool'' biržā pēc Rīgas TEC-1 un TEC-2 saražotās elektroenerģijas bija ārkārtīgi augsts un kopumā to saražotais elektroenerģijas daudzums ir augstākais ražotņu vēsturē. Šo tendenci ietekmēja gāzes cenas samazinājums un zemāks ūdens līmenis Skandināvijā, tādējādi TEC konkurētspēja ''Nord Pool'' bija ļoti augsta un ir saražots rekordliels elektroenerģijas daudzums. Latvijas gadījumā bāzes jaudu pieejamība, to operatīva un efektīva izmantošana tirgus apstākļos nodrošina lietotājiem konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu,'' skaidro ''Latvenergo'' Tirdzniecības daļas vadītājs.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka 2017.gads sākās ar strauju laika apstākļu maiņu - aukstumu, kas elektroenerģijas tirgū radīja elektroenerģijas pieprasījuma kāpumu. Baltijā elektroenerģijas cenu paaugstinājumu lielā mērā ierobežoja tieši efektīvā Rīgas TEC darbība, piedāvājot tirgum bāzes enerģijas piegādi, un tādējādi Latvijas patērētājiem elektroenerģijas cenu līmenis bieži vien bija zemākais starp Baltijas valstīm.

''Mīnus 19 grādi pēc Celsija skalas Rīgas apstākļos nav kritiski zema ziemas temperatūra, jo mūsu reģionā iespējamas daudz zemākas temperatūras. Esam piedzīvojuši arī mīnus 30 grādu aukstumu vairāku dienu garumā, lai arī retāk, bet šādos apstākļos ir regulāri nepieciešamas lielas siltuma un elektriskās jaudas, ko ļoti veiksmīgi nodrošina ''Latvenergo'' Rīgas TEC-1 un TEC-2. Rīgas TEC darbība stabilizēja elektroenerģijas cenu Latvijas patērētājiem, gan arī nodrošināja siltumenerģijas piegādi Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas TEC ražošanas iespējas bargās ziemas apstākļos, sakrītot vairākiem faktoriem (ārgaisa temperatūras pazemināšanās, siltuma un elektroenerģijas pieprasījuma būtisks pieaugums), ir nozīmīgs enerģijas ražošanas avots. Rīgas TEC nodrošina aptuveni 970 megavatu (MW) elektriskās jaudas, piedāvājot to elektroenerģijas tirgum, un arī apmēram 1620 MW siltuma jaudas, piedāvājot to Rīgas apkurei,'' klāsta Lūsis.

Viņš piebilst, ka īpaši efektīva Rīgas TEC darbība tika novērota 2017.gada pirmās nedēļas

laikā - no 2. līdz 8.janvārim, kad tika saražoti nepilni 59% no attiecīgās nedēļas

kopējā valsts patēriņa. ''Uzsvars liekams tieši uz šā gada 6.janvāri, kad Rīgas TEC-1

un TEC-2 strādāja ar pilnu elektrisko jaudu visas 24 stundas, pilnībā nodrošinot

elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījumu. Tas radīja stabilu cenu intervālu visās stundās, diennakts laikā cenām svārstoties no 29,01 EUR/MWh līdz 34,95 EUR/MWh. Kas īsti noteica šādu situāciju? Todien tehnisku iemeslu dēļ bija atslēgts starpsavienojums ''NordBalt'' ar Zviedriju. Pieprasījumu pēc elektroenerģijas nodrošināja Rīgas TEC-1 un TEC-2 darbība, veicinot zemāko cenu Baltijas valstīs,'' skaidro energokompānijas Tirdzniecības daļas vadītājs.

"Latvenergo" koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.

Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.