Dēļ "baronielas" puķpodiem Mūzikas akadēmijā nevar ienest lielgabarīta instrumentus

© f64

Pie Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas centrālās ieejas novietotie puķupodi un reklāmas stends apgrūtina lielu instrumentu pārvietošanu, kā arī piekļūšana operatīvajam transportam un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pauž saimnieciskā darba prorektors Armands Lapiņš.

Lapiņš skaidro, ka šobrīd jautājumu akadēmija cenšas atrisināt ar tiesībsarga palīdzību, bet aizvien cer, ka tajā ieklausīsies arī Rīgas dome.

Viņš stāsta, ka puķupodi un reklāmas stends pie akadēmijas centrālās ieejas Krišjāņa Barona ielas pusē novietoti bez iepriekšējas saskaņošanas ar augstskolu. Viņš norāda, ka Mūzikas akadēmija ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis, kā arī atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, tāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nerekomendē šādus objektus pie ēkas novietot.

"Tomēr, tā kā ietve ir Rīgas domes pārvaldījumā, tā savā īpašumā var darīt visu, nerēķinoties ar publiskās apmeklētības iestādi," kritiski izsakās Lapiņš.

Viņš uzsver, ka Mūzikas akadēmijā notiek dažādi koncerti, semināri un citi pasākumi, tāpēc pie ieejas novietotie puķu podi un stends nereti apgrūtina iekļūšanu Mūzikas akadēmijā. Pēc Lapiņa paustā, patlaban pa galvenajām durvīm ir grūti pārvietot lielus instrumentus, tāpat apgrūtināta piekļūšana ir operatīvajam transportam un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Akadēmija vēstulē Rīgas dome esot jautājusi, kāpēc ar augstskolu neviens nav sazinājies, kāpēc nekas nav pārrunāts vai atrasts kāds kompromiss par stenda novietošanu. Savukārt, pēc Lapiņa paustā, Rīgas domē augstskolai norādīja, ka darbi noritējuši saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, un objektu izvietošana tikusi saskaņota ar Rīgas būvvaldi, kas stenda un puķupodu izvietošanu akceptējusi.

Vēlāk augstskola vērsās VKPAI, kura lūdza Rīgas domei pārdomāt lēmumu. Septembrī Rīgas dome informēja akadēmiju, ka dome lēmumu ir pārdomājusi un līdz 1.novembrim plāno visu novākt. Tomēr tā nenotika un augstskola atkārtoti vērsās VKPAI, Rīgas būvvaldē un, tā kā iesaistīti arī cilvēki kustību traucējumiem, arī Tiesībsarga birojā.

Tā kā atbildi no Rīgas domes augstskola nesaņēma, tā atkārtoti vērsās ar vēstuli Tiesībsarga birojā un Rīgas domē. Lapiņš norāda, ka Tiesībsarga birojs cenšas palīdzēt atrisināt šo jautājumu, taču no Rīgas domes nekādu ziņu joprojām neesot. "Mēs mēģināsim būt pacietīgi un gaidīsim, jo mēs nevaram svešā īpašumā kaut ko uz savu roku darīt," atzīmēja Lapiņš.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais