LZA turpina tiesāties ar koncertzāli Rīga

Joprojām nav beidzies konflikts starp koncertzāli Rīga un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Lai gan LZA uzvarēja pirmajā instancē tiesā, kas noraidīja visas akadēmijas telpu īrnieka prasības, producents Juris Millers ir pārsūdzējis spriedumu, un 18. janvārī paredzēta nākamā tiesas sēde. Tieši ar šo datumu akadēmijas pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns skaidro producenta atsākto informatīvo presingu.

J. Millers nesen sarīkotajā preses konferencē apgalvoja, ka LZA ēkas apsaimniekošanu pārņems Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kā pierādījumu tam producents rādīja dokumentu, kurā premjers Māris Kučinskis uzdevis finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai, kultūras ministrei Dacei Melbārdei un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim iesniegt priekšlikumus līdz 1. februārim par LZA ēkas tālāku izmantošanu, un kā viens no variantiem varētu būt tieši apsaimniekotāja maiņa. Ja šāds scenārijs tiešām tiks īstenots, viņš pieļāva, ka pusgada laikā varētu savest kārtībā zāli, kuras stāvoklis pa to laiku, kamēr tai atslēgta apkure, esot pasliktinājies, un atjaunot tās darbību. Kā varētu virzīties uz priekšu tiesvedība, J. Millers gan nezinot. Taču, iespējams, tas likšot LZA beidzot reaģēt uz viņa iesniegumiem. Pērn viņš trīsreiz nosūtījis iesniegumus akadēmijas vadībai par īres līguma pārslēgšanu un parāda nomaksu, bet atbildi vēl līdz šim neesot saņēmis. Tas apliecinot, ka LZA neesot pat ieinteresēta šīs tiesvedības izbeigšanā.

S. Rudāns pašreizējo situāciju skaidroja šādi: pirmajā instancē LZA tiesu esot uzvarējusi, piespriežot koncertzālei Rīga samaksāt 62 000 eiro lielo parādu. Tāpat noraidīts prasījums atjaunot īres līgumu un elektrības apgādi, kā arī piedzīt no LZA 8000 eiro par labu J. Millera pārstāvētajam uzņēmumam. Koncertzāle esot pārsūdzējusi šo spriedumu, un apelācijas kārtībā tiesa to izskatīs 18. janvārī. Advokātam esot aizdomas, ka producents sarīkojis šo preses konferenci, lai saceltu ažiotāžu pirms tiesas sēdes un, iespējams, ietekmētu tiesnešus. Cita izskaidrojuma viņam nav, kāpēc pēc vairāku mēnešu klusēšanas koncertzālē atkal tiek aicināta prese. S. Rudāns arī noraidīja J. Millera izteiktos pārmetumus LZA vadībai, ka tā nereaģējot uz viņa iesniegumiem. Viņš pats esot piedalījies pārrunās ar producentu, kuram neesot bijis nekādu konstruktīvu priekšlikumu, izņemot to, ka viņš vēlas iesaldēt situāciju un turpināt par velti izmantot zāli, kamēr turpinās tiesas process. Tas nozīmējot, ka tad, kad tas beigtos (un tas tik ātri, šķiet, nenotiks), parāds vēl pieaugtu, bet piedzīt nebūtu no kā, jo, visticamāk, uzņēmums pieteiktu maksātnespēju. Advokātam neesot šaubu, ka tiesas lēmums būs par labu LZA. Izredzes atgūt 62 000 eiro gan neesot īpaši lielas. S. Rudāns arī norādīja, ka informācija J. Millera iesniegtajos dokumentos tiesai un LZA par it kā koncertzāles it kā veiktajiem ieguldījumiem ievērojami atšķiras, un līdz šim, tas ir būtiski, nav saņemta neviena tāme, kas apliecinātu šos ieguldījumus. Arī J. Millera apgalvojumi, ka VNĪ varētu pārņemt LZA ēku savā apsaimniekošanā, neatbilstot patiesībai. Pārsteidzot tas, ka J. Millers esot informētāks par šo jautājumu nekā pati akadēmija. Tiesa, notiekot sarunas par ēkas efektīvāku izmantošanu, jo akadēmijas vajadzībām tiek izmantota tikai neliela daļa telpu. Taču pat tad, ja valdītājs mainītos, neesot saprotams, kā tas ietekmē tiesisko situāciju ar koncertzāli Rīga un tās parādiem. Nu neļautu arī VNĪ izmantot šīs telpas par brīvu, jo tā būtu valsts īpašuma nelietderīga izmantošana, ir pārliecināts S. Rudāns.