Lielie kapi šogad nonāca viedokļu krustugunīs, bet, lai kādas peripetijas ap tiem virmotu, 2016. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), Rīgas dome, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) un Kultūras ministrija spēja vienoties, ko turpmāk darīs un ko apņemas darīt ar šo memoriālo parku
Rīgas dome Lielo kapu finansēšanu pārtrauca 2009. gadā. No 2001. līdz 2008. gadam Lielajos kapos galvaspilsētas pašvaldība ieguldījusi vidēji 22 000 latu (aptuveni 31 300 eiro) katru gadu. Vēlāk likums liedza pašvaldību līdzekļus izlietot privātā teritorijā. Tagad pašvaldība ir uzņēmusies kopt Lielo kapu teritoriju, jo Rīgas dome no LELB pirks apmēram 26 hektārus Lielo kapu teritorijas. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ir sacījis, ka pašvaldībai Lielo kapu teritorijas kopšana izmaksās 150 000 eiro gadā. Savu artavu solījusi piemest arī Kultūras ministrija, restaurējot nozīmīgākos pieminekļus, kas Lielajos kapos uzstādīti Latvijas vēsturē nozīmīgām personībām, bet par vārdu un darbu saskaņu varēs spriest tikai pēc tam, kad valsts tiešām atvēlēs līdzekļus Lielo kapu kopšanai, kā solīts, līdz Latvijas valsts simtgades svinībām 2018. gadā.
Pirms vairākiem gadiem tika gaidīta Lielo kapu koncepcija, bet tagad tiks rīkots ideju konkurss, lai izstrādātu Lielo kapu teritorijas turpmākās attīstības koncepciju.
Lielo kapu jautājums aktualizējās pēc tam, kad skaļāk tika spriests par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi. Tā paredzēta tieši gar Lielajiem kapiem Senču ielā. Nu sarunas ir tikušas tiktāl, ka tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, tāda ir VKPAI prasība. Šajā kontekstā interesanta ir sabiedrības par atklātību Delna iesaistīšanās tā dēvētā kapu tramvaja projekta uzraudzībā - lai novērstu iespējamo korupciju un vērtētu, vai faktiskā situācija būvlaukumā atbilst projekta plānam un iepirkumam. Atspēkojot šaubas par to, cik kvalificēti speciālisti ir sabiedriskās organizācijas rīcībā, Delnas pārstāvji atrunājās, ka piesaistīs ārvalstu ekspertus, ja būs nepieciešams. Par tramvaja projekta uzraudzību Delna saņems ap 350 000 eiro četru gadu laikā no Eiropas Komisijas. Vēl gan jāsaņem apstiprinājums, ka no Eiropas fondiem ir piešķirti līdzekļi arī jaunās tramvaja līnijas projektam.
Finansējums Delnai piešķirts tā dēvētā Integritātes pakta ietvaros. Eiropas Komisija sadarbībā ar starptautisko pretkorupcijas organizāciju Transparency International, kuru Latvijā pārstāv Delna, šā pakta ietvaros uzrauga 17 dažādu projektu 11 dalībvalstīs.