Senioriem suņi kļuvuši par draugiem un terapeitiem
Rīgas sociālās aprūpes centrā Mežciems jau pusotru gadu reizi nedēļā notiek kanisterapijas (ārstēšana ar suņu palīdzību) nodarbības. Suņi mierīgi droši iesoļo aprūpes centrā un vēlāk izklīst pa istabiņām, bet vispirms sasveicinās ar personālu. Tas jau kļuvis par rituālu. Dzīvniekus gaida ne tikai aprūpes centra iemītnieki, bet arī darbinieki. Stresu noņemot kā ar roku, viņi atzīst.
Visu izšķir nauda - tāpēc pašlaik sociālās aprūpes centrā suņi ierodas reizi nedēļā. Bet kanisterapija būs arī nākamgad, saka sociālās aprūpes centra Mežciems direktors Ainārs Judeiks. Šī terapija ir pierādījusi, ka cilvēki gūst pozitīvas emocijas, viņiem saskarsme ar suņiem ir nepieciešama. Sociālo pakalpojumu nodrošina biedrība Maigais suns, kas daudzus gadus audzē un selekcionē tikai kanisterapijas suņus, kuri ir vairāk piemēroti darbam ar senioriem. Biedrības vadītājs Viktors Mucenieks stāsta, ka suņu klātbūtnē sadalās stresa hormons kortizols, cilvēki nomierinās, tāpēc lielākā daļa aprūpes centra iemītnieku, ieraugot suņus terapeitus, sāk smaidīt. Mediķi gan esot skeptiski pret šo metodi, bet aprūpes centrā vienā apmeklējuma reizē nespējot izstaigāt visas istabiņas - tik liels pieprasījums pēc šīs terapijas metodes. Pie tiem cilvēkiem, kuri nevar piecelties no gultas, suņi paklausīgi apsēžas, ieguļas gultā, ļauj, lai paglāsta. Cilvēki priecājas, saka: «Paldies, ka ienācāt. Neaizmirstiet, mīļie.»
Sociālā darbiniece Vija Botcka piebilst, ka būtu vajadzīgi brīvprātīgie palīgi, kuri palīdzētu suņus pieskatīt un izvadāt pa istabiņām. Ne vienmēr tādi ir, tāpēc būtu jauki, ja palīgi pieteiktos, lai var veidot grafiku. Nodarbību laikā kanisterapijas suņi pēc izstrādāta grafika apmeklē iemītniekus. Suņi tiek glaudīti, tiem pieskaras, ir iespēja iedot asistenta rīcībā esošos suņu cepumus. Bijušais jūrnieks Aleksandrs visu nedēļu taupa savus cepumus, ar ko pacienāt četrkājainos draugus. To gan nav ieteicams darīt, jo suņiem jānāk palīdzēt cilvēkiem, nevis jāgaida kārums. Tomēr V. Mucenieks novērtē cilvēku attieksmi: «Dziedēšana notiek tad, kad cilvēks no suņa negrib tikai paņemt, bet grib arī iedot.» Katrā istabiņā suņi pavada šķietami nelielu brīdi - piecas vai desmit minūtes. Ja kāds nevēlas sastapties ar dzīvniekiem, tad netiek spiests to darīt. Daudzi iemītnieki sirgst ar demenci, viņiem satikšanās ar suņiem ikreiz ir gluži kā no jauna - iepriekšējo reizi jau aizmirsuši. Tāpēc ir svarīgi, lai suņi ir mierīgi, lai cilvēki pārliecinās, ka tie nav ļauni, ka tiem var uzticēties, skaidro suņu saimnieks.
Suņi ir rāmi, paklausīgi, ar stabilu psihi - viņus nevar izsist no līdzsvara, pieskārieni dzīvniekus nebiedē. Istabiņās pavadītais laiks ir atšķirīgs - piecas, desmit minūtes, cik nu katram cilvēkam gribas ar suņiem parunāties un sastapties. Arī katra nodarbība ir atšķirīga klientu veselības stāvokļa dēļ. Viens no baltajiem suņiem pēkšņi dod ķepu. V. Mucenieks paskaidro - suns tādā veidā lūdz uzmanību, grib, lai viņam pieskaras. «Suņi terapeitiski nolasa domas, esmu pārliecināts,» viņš saka.