Neizpētīta gājēju plūsma un Tērbatas ielas vēsturiskā bruģa saglabāšana - tādi ir galvenie arhitektu iebildumi pret Rīgas Domes (RD) plāniem pārveidot Tērbatas ielu par gājēju ielu.
RD Pilsētas attīstības departamenta iesniegto projektu "Gājēju ielas izveides iespējas Rīgas centrā" šodien izskatīja Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā.
Arhitekti atzina, ka RD Pilsētas attīstības departaments un SIA "E. Daniševska birojs" ir izpētījuši satiksmes intensitāti Tērbatas ielā un tai paralēlajās ielās, taču nav pievērsuši uzmanību gājēju plūsmu analīzei, kas ir noteicošās, plānojot gājēju ielu izveidi.
Arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, uzsvēra, ka galvenā motivācija gājēju ielu izveidei ir atrisināt gājēju plūsmu problēmas pilsētā. "Radīt gājēju ielu un tad cerēt, ka tur ieradīsies cilvēki, lai ietu kājām - tās ir pilnīgas muļķības. Noņemiet auto satiksmi no Tērbatas ielas, un tur iznīks arī viss vēl esošais, nekas no jauna neradīsies. Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī esošais tirdzniecības centrs jau ir tukšs, pazudīs arī pārējie veikali. Gājējiem arī šobrīd nav nekādu problēmu pārvietoties pa Tērbatas ielas trotuāriem, tur nav nekādas drūzmēšanās. Realizējot šādu projektu, pilsēta tikai izšķērdēs līdzekļus un neko neiegūs," uzskata Krastiņš.
Viņam gājēju ielu izveidei piemērotāka šķiet teritorija ap "Galeriju Centrs" un Latvijas Nacionālo operu. "Tur jau ir lielas gājēju plūsmas, tur ir viegli organizēt ielu tirdzniecību," sacīja Krastiņš.
Arhitekts Andris Kronbergs atzina, ka iecere pilsētā izveidot telpu gājējiem ir vērtējama pozitīvi. "Tomēr nevaru saprast, kas notiks ar Tērbatas ielas bruģi un kā to padarīt lietojamu gājējiem. Tas ir viens no nopietnākajiem jautājumiem, uz kuru ir jāatrod atbilde. Jā būs jāiznīcina šī tipiskā Rīgas centra iela, tad tas varbūt nav tas ceļš, pa kuru mums būtu jāiet," pauda Kronbergs.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis arī uzskata, ka apsveicams ir jebkurš mēģinājums dot priekšroku gājējiem un sakārtot pilsētas centru, taču prioritāte būtu dodama Vecrīgai un tās tuvākajai apkārtnei. Dambis atzina, ka trūkst skatījuma uz centru kopumā. "Meklēt risinājumus, tas ir labi, bet šaubos, vai te ir atrasts pareizais," pauda Dambis.
Arī Dambis un Krastiņš atzina, ka Tērbatas ielas bruģis ir vēsturiska vērtība. "Es neatbalstu astoņdesmito gadu pieeju, kad gājēju ielas tika veidotas ar pilnīgi jaunu segumu un tika zaudēts šo ielu autentiskums," sacīja Dambis. "Tas ir vēstures un arhitektūras piemineklis, kuru vajag saglabāt, jo Rīgā ir palikušas tikai divas tādas ielas - Tērbatas un Krišjāņa Barona," uzskata Krastiņš.
Dambis uzskata, ka Rīgas problēma ir pārāk daudzie lielveikali pilsētas centrā, kuru dēļ iznīkst mazie veikaliņi. "Tieši mazie veikaliņi ir tie, kas piesaista cilvēkus gājēju ielām. Stipri šaubos, vai būs tik daudz gribētāju atvērt mazos veikalus Tērbatas ielā," sacīja Dambis.
Arhitekts Edgars Bērziņš uzskata, ka vairāk jāpievēršas gājēju plūsmu izpētei, nevis transporta plūsmām. "Visi pasaules nesekmīgie gājēju ielu piemēri ir tāpēc, ka tajās ir pārāk mazas gājēju plūsmas," sacīja Bērziņš. "Jābūt ļoti pārliecinošiem argumentiem, lai Tērbatas ielu veidotu par gājēju ielu," uzskata Bērziņš.
Savukārt arhitekts Sergejs Ņikiforovs uzsvēra, ka galvenokārt jāizvērtē, vai uz gājēju ielu dosies vietējie iedzīvotāji. "Ir jāsaprot, kā to cilvēku uz turieni dabūt, un nevajag cerēt, ka tūristi aizpildīs šo ielu. Piemēram, Barselonas Ramblā tikai 20% no gājēju plūsmas ir tūristi, pārējie ir vietējie," sacīja Ņikiforovs. Viņš uzskata, ka šis projekts būtu jāaizstāj ar Kaļķu ielas pārveidi par gājēju ielu.
Jau ziņots, ka Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) iecerējis galvaspilsētas centrā izveidot gājēju ielu.
Rīgas pašvaldība Tērbatas ielas pārveidošanai par gājēju ielu rīkos sabiedrisko apspriešanu, 11.martā nolēma Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome.