Frīda Mihelsone bija viens no retajiem cilvēkiem, kam izdevās izdzīvot Rīgas geto ieslodzīto ebreju iznīcināšanā 1941. gada 8. decembrī.
Rumbulas mežā, uz kurieni cilvēkus atveda nošaušanai, laikus bija izraktas sešas dziļas bedres. Geto gūstekņi līdz savai nāves vietai tika dzīti apmēram desmit kilometru. Frīda nokrita sniegā, izlikdamās par mirušu, un drīz vien jauno sievieti apslēpa apavu kaudze, ko sameta viņai virsū. Cilvēkiem lika izģērbties, pirms viņus nogalināja. Pēc daudzām stundām Frīda nosalusi, bet dzīva izkārpījās no apavu un drēbju kalna, uzvilka pirmo, kas pagadījās pa rokai, un devās meklēt patvērumu.
Rumbulas mežā ebreju slepkavošanas akcijas nacistu režīms organizēja 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī. Nogalināja 25 000 Latvijas ebreju un aptuveni tūkstoš no Vācijas atvestu ebreju. Rīdziniece Frīda Mihelsone, dzimusi Fride, sev apsolīja, ka, par spīti visām šausmām, izdzīvos, lai reiz izstāstītu Rumbulā piedzīvoto un atgādinātu par tūkstošiem nogalināto tautiešu. Savu solījumu viņa izpildīja - 2014. gadā sadarbībā ar Dāvidu Zilbermanu latviski izdota grāmata Es izdzīvoju Rumbulā. Pirms tam šis stāsts publicēts krievu un angļu valodā.
Frīdai Mihelsonei paveicās, viņa izdzīvoja laikā, kad lielāko daļu ebreju nogalināja. Bēgot no Rumbulas šausmām, viņa meklēja patvērumu vairākās mājās, bet cilvēki baidījās dot naktsmājas, tomēr pārtiku piedāvāja. Jaunā sieviete satika citu izdzīvojušo - kādu puisēnu. Frīda atdeva viņam sviestmaizes, jo nekā citādi zēnam palīdzēt nevarēja. Vēlāk uzzināja, ka viņš ir notverts un nošauts.
1935. gadā, kad pēdējoreiz pirms kara notika tautas skaitīšana, Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji, 43 672 no viņiem Rīgā. «1941. gada decembra beigās Latvijas teritorijā bija palikuši dzīvi apmēram 6000 Latvijas ebreju. Pārsvarā viņi bija koncentrēti Rīgas un Daugavpils geto, kā arī Liepājā, kur tajā laikā geto vēl nepastāvēja - to ierīkoja vēlāk - 1942. gada jūlijā. Geto ierīkošanai hitlerieši vispār piešķīra lielu nozīmi: kalpojot nacistisko ideju īstenošanai, geto atbilda arī to politiskajām prasībām - ebreju koncentrēšanai viņu kontrolēšanas un ātrākas iznīcināšanas nolūkā,» raksta Mirjama Zalmanoviča pārskata lekcijā Latvijas ebreju katastrofa.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rumbulā uzcelts memoriāls holokausta upuru piemiņai. Vakar Rumbulas memoriālā notika piemiņas brīdis, atgādinot par noziegumu, kas tika paveikts pirms 75 gadiem. Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka holokausta vēsture tiek mācīta Latvijas skolās, Rumbulas notikumus pēta vēsturnieki, un tiem ir veltīta Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja Ebreji Latvijā ekspozīcija. Šodien, sākot no pulksten 18, pie Brīvības pieminekļa tiks liktas svecītes.
Zīmīgā brīdī, dienu pirms Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 75. piemiņas dienas, valdība ir atbalstījusi priekšlikumu piešķirt 20 000 eiro muzeja Ebreji Latvijā darbības pilnveidošanai. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka, pēc Kultūras ministrijas paustā, muzeja pašreizējās ekspozīcijas, kā arī telpu morālais un tehniskais novecojums neļauj muzejam būt pietiekami interesantam un pievilcīgam jauniešiem. Gatavojot projektus, muzejs jau ir sācis ekspozīcijas pārveidošanu, bet tās kvalitatīvai un laicīgai pabeigšanai papildu finanšu līdzekļi nepieciešami jau šogad.