Delna iesaistās Skanstes tramvaja projektā
Par Skanstes tramvaja projekta pieskatīšanu un Eiropas fondu līdzekļu izlietojumu biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna saņems līdz 350 000 eiro no Eiropas fondu naudas četru gadu laikā.
Šāds pilsoniskās kontroles mehānisms Eiropas fondu līdzekļu uzraudzībai tiks ieviests 11 Eiropas Savienības dalībvalstīs un kopumā izmaksās 7,2 miljonus eiro. Latvijā tas ir izmēģinājuma projekts, turklāt izmēģinājums visiem - Eiropas Komisijai, kas noslēgusi līgumu ar starptautisko pretkorupcijas organizāciju Transparency International par pilsoniskās kontroles mehānismu, biedrībai Delna un SIA Rīgas satiksme. Šobrīd ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti Skanstes tramvaja projekta īstenošanai, SIA Rīgas satiksme gaida atbildi no Kohēzijas fonda par Eiropas līdzfinansējuma piešķiršanu un līgums ar Delnu jau noslēgts.
SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis uzskata, ka šis ir pozitīvs piemērs Eiropas līdzekļu uzraudzībai. «Tas ir pozitīvi, ka būs vēl kāds sabiedrisks uzraugs, vai viss notiek atbilstoši Eiropas prasībām un lai viss notiek atklāti,» viņš sacīja. Delnai tiks nodrošināta piekļuve visai informācijai, kas ir saistīta ar projektu, iespēja piekļūt komercnoslēpumam (to gan publiski izpaust nedrīkstēs) un piedalīties visās sarunās un citos ar projektu saistītos pasākumos, taču biedrība nevarēs juridiski ietekmēt projekta gaitu - tikai uzraudzīt, kā tiek izlietots finansējums. Šī vienošanās būs saistoša visiem projektā iesaistītajiem - arī apakšuzņēmējiem.
Arī SIA Rīgas satiksme satiksmes un kustības organizācijas direktors Edmunds Zivtiņš norādīja, ka uzņēmums ir gatavs iesaistīties Eiropas finansējuma uzraudzības projektā, lai nodrošinātu Skanstes tramvaja projekta caurskatāmību un sabiedrībai būtu iespēja noskaidrot, kur un kā izlietota nauda. «Sadarbība ar Delnu ir jauns attīstības posms un kvalitāte, ko var ieteikt arī citiem,» sacīja E. Zivtiņš.
Projektam paredzēti nepilni 100 miljoni eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa), no kuriem Eiropas līdzfinansējums - 70 miljonu. E. Zivtiņš uzsvēra, ka, izbūvējot 3,65 km garu tramvaja maršrutu, Skanstes tramvaja līnijas projekts veidos satiksmes apli, tādējādi varēs attīstīt turpmāko satiksmes infrastruktūru Rīgā, atslogojot Krišjāņa Barona ielu. «Šobrīd Rīgā ir lineārs tramvaja maršrutu tīkls, kas nogādā cilvēkus pilsētas centrā, lai pārsēstos citā transportā,» informēja E. Zivtiņš. Plānots izbūvēt ne tikai 3,65 km garu tramvaja līniju, bet rekonstruēt jau esošo infrastruktūru - atsevišķus ielu un brauktuvju posmus, daļu no esošās tramvaju līnijas, kontakttīklus, apakšstacijas, kā arī iepirkt 12 zemās grīdas tramvajus, izbūvēt 11 jaunas pieturvietas.
E. Zivtiņa piebilde par to, ka ir pilsētas, kas īsteno drosmīgus sabiedriskā transporta projektus, piemēram, veidojot gājēju tuneļus cauri māju pirmajiem stāviem vai stūra mājai izgriežot dzīvokli, darīja uzmanīgus Lielo kapu draugus, kuri protestē pret ieceri tramvaja līnijai atdot jelkādu daļu Lielo kapu teritorijas gar Senču ielu. SIA Rīgas satiksme pārstāvis sacīja, ka projektu paredzēts pabeigt 2022. gadā, bet to detalizēs pēc lēmuma par līdzekļu piešķiršanu.
Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētplānošanas politikas ģenerāldirektorāta eksperte Ingūna Kramiņa komentēja, ka Delnai būs nepieciešams pētīt komplicētus dokumentus, lai spētu izvērtēt finansējuma izlietojumu. Viņa norādīja, ka 48 procenti Eiropas Savienības fondu projektu tiek īstenoti, izmantojot publiskos iepirkumus, un pārkāpumi šajā procesā visbiežāk ir iemesls Eiropas fondu finansējuma atmaksāšanai. Tāpēc pilsoniskā uzraudzība atzīta par mehānismu, kas var mazināt korupcijas riskus un nodrošināt labu pārvaldību. Savukārt projekta kontrolējošā institūcija būs Centrālā un finanšu līgumu aģentūra.
Lai informētu sabiedrību par Skanstes tramvaja projekta īstenošanas gaitu un līdzekļu izlietojumu, Delna sola ievietot informāciju mājaslapā un rīkot diskusijas, kā arī nepieciešamības gadījumā algot ārvalstu ekspertus.