150 vides aktīvistu protestē pret dzīvnieku izmantošanu modes industrijā

© Dzīvnieku brīvība

Šodien Vecrīgā pie Rātsnama aptuveni 150 dzīvnieku tiesību aizstāvju rīkoja protesta akcija pret kažokādu izmantošanu modes vajadzībām, novēroja aģentūra LETA.

Aktīvisti bija ģērbušies spectērpos un uzvilkuši gāzmaskas. Akcijā tika izmantoti lieli attēli ar kažokādu dzīvniekiem būros, kā arī plakāts, uz kura bija rakstīts: "Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku".

Akcijas laikā tika demonstrēta simboliska dzīvnieka nogalināšana un nodīrāšana.

Akciju vēroja neliels skaits Vecrīgas apmeklētāju, tostarp tūristu.

Pasākumu rīkoja organizācija "Dzīvnieku brīvība".

Kā iepriekš skaidroja organizācijas pārstāve Baiba Raituma, akcijas mērķis ir mudināt sabiedrību aizdomāties, kāda ir patiesā kažokādu cena. "Kažokzvēri ir spiesti visu dzīvi pavadīt šauros dzelzs būros, kuros viņiem nav iespēju paust savu dabisko uzvedību, un pēc tam tiek pakļauti mokpilnai nāvei. Turklāt kažokādu nozare nodara būtisku kaitējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai," pauda Raituma.

Savukārt pēc akcijas Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs izplatīja komentāru, kurā skaidroja, ka sabiedrībā valda vairāki mīti par kažokzvēru nozari, kas cieši saistīts ar dzīvnieku labturību un to ievērošanu.

Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākā mērā ietekmē rezultātus un produkcijas kvalitāti, tādēļ jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem kvalitatīvu sabalansētu barību, nepieciešamos vitamīnus un vislabāko aprūpi.

"Humānos apstākļos audzēti zvēri ir mūsdienīgs un vispārpieņemts veids kā ražot pārtiku, ādas jakas un kurpes, kā arī kažokus. Mēs pieņemam, ka mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas - nēsāt vai nenēsāt kažokus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu," teikts organizāciju paziņojumā.

Eiropā esot izstrādāta jauna dzīvnieku labturības novērtēšanas sistēma "WellFur". Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kura izgājusi "WellFur" eksperimentālo programmu un ieguvusi pozitīvu sertifikāciju. Kažokādu kvalitāte kļūst par arvien lielāku prioritāti Latvijas Zvēraudzētāju darbā, jo tā var konkurēt globālajā tirgū. Savukārt augstai kvalitātei ir nepieciešams, lai dzīvnieki justos pēc iespējas komfortablāk. "WellFur" programmas ieviešana apliecinot, ka Latvijā dzīvnieki jau tagad tiek turēti labos apstākļos, apgalvo zvēraudzētāji.

Treibergs norāda: "Ir pilnīgi absurdi deklarēt to, ka Latvijai būtu jāatsakās no kažokzvēru audzētavām, jo tā ir stabila lauksaimniecības nozare, kas dod būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Līdz šim pasaules prakse ir lieliski pierādījusi, ka, tikko kā kādā valstī kaut kas tiek likvidēts, tas paver lielisku iespēju šo nišu pārņemt citai valstij ar vēl lielākiem apgriezieniem. Vai tāds ir mērķis - kārtējo reizi iznīcināt attīstītu nozari, lai pēc tam to pašu produktu ievestu no citas valsts, bet neradītu pievienoto vērtību tepat Latvijā? Tā ir katra indivīda personīga pārliecība un izvēle, ko nedrīkst ietekmēt populistiski un nepatiesi saukļi."

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro, teikts organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais