"Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs esot saņēmis draudus

© F64

AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs esot saņēmis draudus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Viņš skaidroja, ka Morozovs īsteno tirgus teritorijas sakārtošanu un cīņu pret nelikumībām, tāpēc saņēmis draudus veselībai un dzīvībai, par ko vērsies policijā.

Savukārt uz jautājumu, kurš Morozovam izteicis draudus, Ušakovs atbildēja, ka šādas atbildes varēs sniegt tikai policija, tādējādi neatklājot vainīgos.

Kā ziņots, pēdējā laikā izraisījies skandāls saistībā ar AS "Rīgas Centrāltirgus" lēmumu lauzt līgumu ar apakšnomnieci un tirdzniecības vietu iznomātāju. Rīgas Centrāltirgus Juridiskās daļas vadītājs Māris Skudra informēja, ka noslēgtais līgums bija spēkā līdz šī gada 31.oktobrim.

Skudra norādīja, ka apakšnomas līgums par Centrāltirgus slēgtās teritorijas nomu 1999.gada 1.oktobrī noslēgts starp Rīgas Centrāltirgu un "KN un partneri", savukārt 2014.gada 31.oktobrī Rīgas Centrāltirgus, "KN un partneri" un "Mercados" noslēguši pārjaunojuma līgumu, ar ko "KN un partneri" nodeva visas no 1999.gada 1.oktobra apakšnomas līguma izrietošās nomnieka saistības uzņēmumam "Mercados". Līdz ar pārjaunojuma līguma noslēgšanu "KN un partneri" atbrīvojās no visām saistībām, kas uzņēmumam bija noteiktas ar apakšnomas līgumu, bet "Mercados" iestājās apakšnomas līgumā "KN un partneru" vietā kā nomnieks.

Kā skaidroja Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, lēmums par līguma laušanu ar apakšnomnieku ir pamatots ar to, ka apakšnomnieks, kura apsaimniekošanā līdz 31.oktobrim vēl bija 7700 kvadrātmetru plašā Centrāltirgus slēgtā teritorija, neesot pildījis līgumā paredzētās saistības.

Uzņēmumu "KN un partneri" un "Mercados" valdes loceklis Armands Gritāns uzskata, ka līguma laušana ir nepamatota. Uzņēmums nolēmis vērsties tiesā, lai apstrīdētu šo Centrāltirgus lēmumu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Gritāns un Morozovs viens otru vaino kukuļošanā un ir vērsušies tiesībsargājošās iestādēs.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais