Rīgas domes svinīgajā sēdē Ušakovs uzskaita pašvaldības paveiktos labos darbus

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienai sasauktajā Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (S) šodien atskaitījās par astoņos gados paveiktajiem labajiem darbiem un piebilda, ka saraksts ir tik garš, ka visu pieminēt nebūs laika.

Domes ārkārtas sēde tika atklāta ar Latvijas himnu, kuru kopā ar pašvaldības deputātiem dziedāja kamerkoris "Ave Sol". Pēc himnas nodziedāšanas Ušakovs sacīja, ka domei tā ir tradīcija - valsts svētkos sniegt atskaiti par padarīto. "Manuprāt, vienīgais pareizais ceļš, kā stiprināt savas valsts nākotni, ir ne tikai runāt un domāt, bet arī rīkoties," sacīja Rīgas mērs, piebilzdams, ka šī gada 18.novembris ir īpašs, jo viņš var atskaitīties jau par diviem Rīgas domes sasaukumiem.

Pēc tam pašvaldības vadītājs sāka iepazīstināt klātesošos ar apmēram 20 minūšu ilgu lasījumu par astoņos gados paveiktajiem darbiem. Savā atskaitē Ušakovs pieminēja sociālā dienesta reorganizāciju, dažādu pabalstu izmaksāšanu, brīvpusdienu ieviešanu skolās, sabiedriskā transporta jomas sakārtošanu, skolu remontēšanu, graustu nojaukšanu, bērnudārzu rindu mazināšanu, Rīgas 1.slimnīcas attīstīšanu un renovēšanu, jaunu parku, peldvietu un atpūtas vietu iekārtošanu, iekšpagalmu remontēšanu, kā arī citus labos darbus.

"Mums ir tiešām ļoti lieli panākumi, ja runājam par tūrisma attīstību," sacīja Rīgas mērs, savukārt, uzskaitot paveikto satiksmes infrastruktūras attīstīšanā, Ušakovs uzsvēra, ka ir savestas kārtībā vairākas galvaspilsētas ielas, to skaitā viņš pieminēja arī Krišjāņa Barona ielu.

"Tas ir tiešām ārkārtīgi svarīgi, ka ne tikai tiek palielināts finansējums, bet tas tiek arvien lietderīgāk tērēts," Rīgas domes sēdē sacīja Ušakovs.

Svinīgās sanāksmes otrajā daļā tika pasniegti Rīgas domes apbalvojumi - "Gada rīdzinieks 2016", Rīgas domes Atzinības raksti, kā arī Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balva.

Balva "Gada rīdzinieks 2016" tika piešķirta maestro Raimondam Paulam, kurš gan klātienē uz svinīgo sēdi nevarēja ierasties, jo atrodas ārzemēs. Pauls balvu saņēma par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas un sabiedriskās dzīves attīstībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.

Ar Rīgas domes Atzinības rakstu un piemiņas monētu tika apbalvots kinorežisors, aktieris, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs par daudzpusīgu ieguldījumu latviešu kino un kultūrā un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē.

Par nozīmīgu kultūras vērtību uzkrāšanu, saglabāšanu un popularizēšanu un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē tika apbalvota arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš saņēma Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu ķīmijas zinātnes attīstībā un sekmīgu starptautisko sadarbību, popularizējot Rīgu.

Rīgas dome atzinību izteica arī ielu sporta un ielu kultūras kustības "Ghetto Games" līderim Raimondam Elbakjanam par sekmīgu bērnu un jauniešu iesaisti lietderīgās brīvā laika un sporta aktivitātēs un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē.

Par teicamu sniegumu 2016.gada Vasaras paraolimpiskajās spēlēs un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē tika apbalvots Aigars Apinis un Diāna Dadzīte.

Rīgas domes un LZA balvu saņēma LZA akadēmiķis Agris Gailītis par fundamentāliem pētījumiem magnetohidrodinamikā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē. Viņu šim apbalvojumam bija izvirzījusi LZA.

Uz pašvaldības apbalvojumu "Gada rīdzinieks" varēja pretendēt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un ar savu talantu un darbu ir veicinājusi Rīgas atpazīstamību un pievērsusi sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.

Pretendentus apbalvojumam varēja pieteikt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Ušakova un viņa vietnieka Andra Amerika (GKR) vadībā. Žūrijā bija Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš, LZA prezidents Ojārs Spārītis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, sociologs Arnis Kaktiņš un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais