Raugoties no kravu apgrozījuma viedokļa, šā gada oktobris ir bijis veiksmīgākais gada mēnesis, kā arī sasniegts oktobra visu laiku lielākais kravu apgrozījums. Vienā mēnesī apstrādātas 3,54 tonnas dažādu kravu, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 18% vairāk. Tādējādi kravu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu rezultātiem ir samazinājies līdz 8,8%.
Kas izsaucis tik strauju kravu apgrozījuma pieaugumu un ko varam gaidīt nākotnē, skaidro Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
- Plānojot 2016. gada budžetu, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus un konjuktūras izmaiņas pasaules tirgos dažādām preču grupām, šā gada kravu apgrozījums tika plānots par 10% zemāks nekā iepriekšējā gadā. Taču oktobrī ir sasniegts rekordaugsts mēneša apgrozījums, kas būtiski ietekmējis kopīgos gada rādītājus. Kas ir izsaucis tik straujas izmaiņas?
- Viss, kas notiek pasaulē, nevar paiet garām Rīgas ostai, jo tā ir viena no lielākajām Baltijas jūras ostām. Runas, kas vēl nesen izskanēja publiskajā telpā, ka Rīgas osta nupat būs jāklapē ciet un jāpārprofilējas vai nu uz kāpostu audzēšanu, vai citu tautsaimniecības jomu, nav attaisnojušās. Jau pagājušā gada decembrī šā gada budžetu plānojām ar 10% kritumu, jo pasaules tirgos pieprasījums un produktu cenas ir ļoti mainīgs lielums, kas pērn liecināja, ka kravu būs mazāk. Visus iepriekšējos mēnešus tā arī bija - kravu bija par 10-12% mazāk, taču oktobris nāca ar labām ziņām un pieaugošu kravu pārvadājumu tendenci. Tas ļāva ne tikai turēties ieplānotā kravu apgrozījuma krituma robežās, bet pat sasniegt labākus rezultātus. Šobrīd no pagājušā gada rezultātiem atpaliekam vairs tikai par 8,8%. Tas vēlreiz pierāda, ka Rīgas ostas kravu apgrozījums ir tiešā veidā atkarīgs no procesiem pasaules tirgos un grūti prognozējams. Šā gada oktobrī ir sasniegts rekords - nekad ostas vēsturē oktobrī nav pārkrauts tik liels kravu daudzums - vairāk nekā 3,5 miljoni tonnu.
- Kas tad ir noticis?
- Visbūtiskākais pieaugums ir ogļu kravām, jo būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šī energonesēja, kā arī ogļu cenas pasaules tirgos ir praktiski dubultojušās. Lai gan ogles netiek uzskatītas par videi draudzīgu kurināmo, tās arī Eiropā vēl arvien tiek plaši izmantotas. Piemēram, liela daļa caur Rīgas ostu vesto ogļu nonāk Spānijā, kur tiek izmantotas termocentrāļu darbības nodrošināšanai. Iespējams, ka pieprasījuma pieaugumu izsaukusi gatavošanās aukstai ziemai.
Rīgā galvenokārt tiek pārkrautas Kuzbasa ogles, kuru ieguves izmaksas, ņemot vērā novecojušās tehnoloģijas, ir ļoti augstas. Brīdi, kad ogļu cenas ir pieaugušas, Kuzbasā iegūt ogles atkal ir izdevīgi. Tādējādi strauji pieaudzis arī Rīgā pārkrauto ogļu apjoms, kas oktobrī bijis rekordaugsts - apstrādāts 1,5 miljoni tonnu ogļu.
Vienlaikus ar ogļu kravām pieaudzis ir arī konteineru kravu apjoms. To ietekmē vairāki procesi. Pirmkārt: pasaulē arvien vairāk kravu tiek pārvadāts konteineros, kā arī pilnīgi bez ironijas varu pateikt, ka nozīme ir arī tiem 42 konteineriem, kas Rīgas ostā nonāca ar Zīda ceļa izmēģinājuma konteineru vilciena sastāvu.
- Kādas ir prognozes attiecībā uz ogļu kravām?
- Šābrīža tendence liecina, ka vismaz tuvākos desmit gadus ogles kā energonesējs savu vietu nezaudēs, jo citi enerģijas ieguves veidi un tehnoloģijas neattīstās tik ātri, kā gribētos. Ja būs pieprasījums, būs arī ogļu kravas.
- Cik pamatotas ir izskanējušās runas par iespējamo Ķīnas konteineru masveida pārvadāšanu caur Rīgu?
- Mēs Ķīnu redzam kā sadarbības partneri, bet nelolojam ilūzijas, ka tagad caur Rīgu tiks vestas visas Ķīnas konteineru kravas. Taču arī neliels konteineru skaita pieaugums ir viens no saskaitāmajiem, kas nodrošina Rīgas ostas darbu. Rīga varētu būt viens no Zīda ceļa atzariem.
Šodien Rīgas osta cīnās par katru pārkrauto tonnu, jo no kravu apjoma ir atkarīgas desmitiem tūkstošu cilvēku darba vietas un ienākumi.
- Kāpēc Ķīnai vajadzīgi jauni loģistikas ceļi, jo zināms, ka lētākais kravu pārvadājumu veids ir jūras ceļi? Ķīna jau ilgstoši no savām ostām Eiropā preces nogādā caur Roterdamu un citām lielajām Eiropas ostām.
- Tas saistīts ar Ķīnas valdības pieņemto lēmumu par visas valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību. Attīstot rūpniecisko ražošanu tūkstošiem kilometru no ostām, tostarp Ķīnas dienvidrietumos - vietās, kur līdz šim rūpniecība bijusi zemu attīstīta, preces līdz ostai apmēram 2500 kilometru ir jāved ar vilcienu. Ja no rūpnīcas līdz ostai ir vairāki tūkstoši kilometru, tad tieši šajā posmā parādās mūsu iespējas. Viņiem ir jārēķina, vai ir vērts vest preces cauri visai Ķīnai uz ostu, vai izdevīgāk tās pa tiešo ar vilcienu nogādāt Eiropā. Atzīmēšu, ka 2015. gadā no Ķīnas pa dzelzceļu ir nogādāti vien 70 000 konteineru, kas salīdzinājumā ar jūras pārvadājumiem ir niecīgs daudzums. Līdz ar plānotajām izmaiņām Ķīnas ekonomikā konteineru skaits, kas pārvadāts pa dzelzceļu, pieaugs līdz 2 miljoniem gadā. Protams, vai tas realizēsies, jau ir cits jautājums, taču Rīga ir gatava apstrādāt zināmu daļu no ieplānotajiem 2 miljoniem konteineru.
- Rīgā noritēja Eiropas Savienības un Ķīnas premjeru tikšanās. Tikšanās laikā uz Rīgu bija atbraukuši arī Ķīnas uzņēmēji, kas viesojās arī Rīgas ostā. Kā noritēja šī tikšanās?
- Ostā ieradās uzņēmēju delegācija, kas pārstāv jau pieminēto dienvidrietumu reģionu - perspektīvo rūpnieciskās ražošanas centru. Ķīnas uzņēmējiem bija iespēja tikties ar ostas termināļu pārstāvjiem, lai apspriestu jau konkrētus biznesa jautājumus. Tika uzdoti arī jautājumi par nodokļiem un investīciju vidi ostā, kā arī par iespējām ieguldīt jau pastāvošos Latvijas uzņēmumos. Ķīnas uzņēmējus interesēja arī attīstībai pieejamās brīvās Rīgas ostas teritorijas. Delegācijā klāt bija arī lielākās Ķīnas dzelzceļa kompānijas CMG viceprezidents, kas varētu būt nopietns signāls, ka CMG reāli apsver iespēju transportēt kravas arī caur Rīgas ostu.
- Minerālmēslu pārkraušana arī ir svarīga Rīgas ostas darbības sastāvdaļa. Vai terminālis Fertilizer Riga ir sasniedzis plānoto darbības apjomu?
- Baltijas reģionā Rīgas osta kļūst par vienu no nozīmīgākajām ostām minerālmēslu pārkraušanas jomā. Rīgā ir divi termināļi, kas nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu, - viens no tiem Uralhim piederošais Fertilizer Riga, kas sasniedzis plānoto pārkraušanas apjomu, kā arī Alpha osta, kas ar minerālmēslu pārkraušanu nodarbojas jau ilgstoši. Varēja sagaidīt, ka, Uralhim kravas pārceļot uz pašiem piederošo Fertilizer termināli, Alpha ostai būs jāpārorientējas, taču šodien redzam, ka Alpha osta ir spējusi atrast jaunus klientus un kāpina minerālmēslu pārkraušanas apjomu. Šogad tā apjomu palielinājusi par 22%, un iespējams, ka gada laikā sasniegs vienu miljonu tonnu.
Atzīmēšu, ka Rīgas osta ir Uralhim stratēģiski svarīgākā. Par to liecina skaitļi - Uralhim gadā saražo aptuveni 6,5 miljonus tonnu minerālmēslu, no tiem apmēram trešā daļa nonāk uz vietējiem Krievijas laukiem, trešā daļa - vairāk nekā 2 miljoni tonnu - tiek eksportēti caur Rīgas ostu, bet atlikusī trešdaļa ir sadalīta pa citiem loģistikas ceļiem.
Atzīmēšu, ka Kundziņsalā ir noslēgusies Bulk termināļa elevatora pārkraušanas noliktavas būvniecība. Tas ir solis uz Rīgas ostas konkurētspējas palielināšanu arī graudu pārvadājumos. Palielinoties kapacitātei, pieaugs arī graudu kravas, jo jau tagad caur Rīgu tiek vestas ne tikai vietējo zemnieku ražas, bet arī Lietuvas laukos izaudzētais.
- Nevar nepamanīt, ka naftas produktu apjoms Rīgas ostā ir būtiski samazinājies. Kāpēc?
- Naftas produktu apjoma kritums nav saistīts tikai ar cenu un pieprasījuma izmaiņām pasaules tirgos, bet arī ar valstu savstarpējām attiecībām. Ir pagājuši vairāki mēneši, kopš Krievija atkal ir sadraudzējusies ar Turciju, kas ir viena no lielākajām Krievijas naftas produktu patērētājām. Lai nogādātu šos produktus Turcijā, nevajag nedz Rīgas, nedz kādu citu ostu.
Mēs attīstību redzam dīzeļdegvielas pārkraušanas segmentā, it īpaši augstvērtīgās eiro 6. standarta dīzeļdegvielas kravu veidā. Savukārt mazuta pārkraušanas apjomi, visticamāk, kritīsies, jo mazutu kā kurināmo izmanto aizvien mazāk.
- Osta un Rīga ir būtiskas Latvijas valsts sastāvdaļas. Ko jūs gribētu pateikt visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā laikā - starp Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas gadadienu?
- Mēs katrs ar savu darbu un esību esam daļa no Latvijas valsts. Mēs esam naski uz kritizēšanu un gaidām, ka kāds kaut ko mainīs, bet gribu, lai katrs pats personīgi apzinās, ka ar savu darbu var padarīt šo valsti skaistāku, labāku un bagātāku.