Pašvaldības namu apsaimniekotāji atzīst, ka parādnieku skaits par īri un komunālajiem maksājumiem Rīgā palielinās dramatiski. Diemžēl ne visi cilvēki ir gatavi risināt šīs problēmas.
Likums paredz, ka prasību par parāda piedziņu un nemaksātāja izlikšanu no dzīvokļa var sniegt tiesā, ja parāds krājies trīs mēnešus. Tomēr dzīvē pašvaldības namu apsaimniekotāji tik drakoniski vismaz šobrīd nerīkojas.
Neatlikt uz pēdējo mirkli
Pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis Neatkarīgajai sacīja, ka precīzākas ziņas par parādnieku skaitu un parādu apjomu varētu būt zināmas nākamnedēļ, jo pagaidām J. Radzevičs tiekas ar visu pašvaldības namu apsaimniekošanas SIA vadību un pārrunā situāciju. Tiesāšanās ar parādniekiem ir katra namu apsaimniekotāja kompetence, tāpēc par tiesu darbu apjomu domes Mājokļu un vides komitejai datu nav, informē komitejas pārstāve Dzintra Āboliņa. Tomēr viņa mudina iedzīvotājus rīkoties arī pašiem, lai parāda summa nesasniegtu nenomaksājamu apmēru. Visbiežāk namu apsaimniekotāji piedāvā noslēgt līgumu par parāda nomaksas grafiku, taču cilvēkiem ir iespēja vērsties pēc palīdzības arī Sociālā dienesta nodaļās. Dz. Āboliņa rosina cilvēkus pēc padoma taujāt uzreiz, tikko radušās problēmas – zaudēts darbs, samazināta alga un droši zināms, ka būs grūti norēķināties ar apsaimniekotāju. SIA Sarkandaugava valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Geraskins atzīst, ka bieži vien iedzīvotāji problēmas nopietnību saprot tikai tad, kad lieta nonāk tiesā un jau jāmaksā gan tiesas izdevumi, gan pamatparāda summa, gan līgumsods.
Labie un sliktie nemaksātāji
Gan D. Geraskins, gan SIA Pļavnieku nami administratīvā direktore Rigonda Rimša neslēpj, ka parādnieku skaits palielinājies strauji. "Taču ne tāpēc, ka negrib maksāt, bet tāpēc, ka nav algas. Ar katru personu strādājam individuāli, lai parādu neielaistu. Ja cilvēks ir sociāli aktīvs, viņš tiks galā pats. Bet veci cilvēki daudz ko nesaprot, ne visi ir informēti par savām tiesībām. Stāstām par sociālo dienestu, ka var noslēgt vienošanos, lai nav jāņem kredīti parāda nomaksai," par namu apsaimniekotāja pretimnākšanu stāsta R. Rimša.
Viņa noteic, ka visi esam cilvēki un lielākoties nemaksātāji pat pēc trīs mēnešus ilgas parāda uzkrāšanas netiek iesūdzēti tiesā. Turklāt vismaz šajā namu apsaimniekošanas SIA tikpat kā neesot ļaunprātīgu nemaksātāju.
D. Geraskins cer, ka lielos apkures parādus varēs atgūt, sākot jau no šā mēneša. Līdz šim pamatīgu līdzekļu un arī laika devu prasījusi cīņa ar sniegu. Arī Sarkandaugavā ar iedzīvotājiem slēdz parādu nomaksas grafikus, bet pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem gan tiek vērsta parādu piedziņa. D. Geraskins atzīst, ka šoziem norēķiniem ar siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums izmantots iekšējais aizdevums, kurš jau atdots, tomēr pieļauj, ka, iespējams, vajadzēs lūgt palīdzību Rīgas domē. "Šobrīd cenšamies strādāt paši," viņš piebilst.
Glābs kredītņēmējus
D. Geraskins neslēpj, ka lielākās problēmas sagādā hipotekāro kredītu ņēmēji. Sarkandaugavā tādu esot daudz, un viņi vispirms norēķinās ar banku, tikai tad – ar namu pārvaldi. Nereti tāds kredītņēmējs nespēj samaksāt visu summu par saņemto pakalpojumu, taču sūdzēt viņu tiesā neesot lielas jēgas. Ja arī dzīvokli varēs pārdot, tad pirmām kārtām naudu atgūs banka un tiesu izpildītājs, ne pašvaldība. Tāpēc pašlaik ar kredītņēmējiem panākta vienošanās, ka viņi maksā iespēju robežās.
Rīgas dome jau aicinājusi steidzami grozīt Ministru kabineta (MK) noteikumus, ļaujot trūcīgas personas statusu piešķirt cilvēkiem ar parādsaistībām. Atsaucoties uz to, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) paātrināti sagatavot nepieciešamos dokumentus šā jautājuma izskatīšanai MK sēdē.