Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam iekļautie plāni par attālu pilsētas rajonu intensīvu attīstību ir visai riskanti un utopiski, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie arhitekti.
"Jo lielāka teritoriālā ziņā izplešas pilsēta, jo finansiāli grūtāk uzbūvēt un uzturēt infrastruktūras būves," sacīja arhitekts Andis Sīlis. "Visā pasaulē teritoriālā ziņā kompaktas pilsētas ir daudz konkurētspējīgākas par tām, kuru teritorija ir ļoti liela. Rīga ir kompakta pilsēta, un mums vajadzētu šo priekšrocību saglabāt, vairāk domājot par centram tuvāku teritoriju attīstību," sacīja Sīlis.
Sīlis skaidroja, ka Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam iekļautie plāni par Spilves pļavu apgūšanu un pilsētas attīstību Dreiliņu virzienā ir diezgan riskants un utopisks lēmums. "Ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas, mums vairāk būtu jādomā par centram tuvāku teritoriju attīstību. Rīgas attīstības plānā ir trīs centram tuvas vietas, kur pieļaujama augstceltņu apbūve - Ķīpsala, Lucavsala, Daugavas kreisais krasts pie Voleriem, tāpēc būtu vairāk jādomā tieši par šo teritoriju attīstību," norādīja Sīlis.
"Gan Arhitektu savienībā, gan Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā esam regulāri apsprieduši pilsētas attīstības plānus un uzskatām, ka tos būtu jāpārskata. Domāju, ka Arhitektu savienība iesniegs savus priekšlikumus par pilsētas attīstības stratēģijas izmaiņām," sacīja Sīlis.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins atzina, ka ir laiks pārskatīt prioritātes. "Iepriekšējos gados radītas dažādas ilgtermiņa vīzijas. Šī laika prerogatīva ir ar vēsu prātu pārskatīt agrāko gadu iestrādnes, jo to vadmotīvs bija - pēc iespējas ambiciozāk. Šodien jāsaprot, vai visas attīstībai paredzētās teritorijas ir vienlīdz aktuālas, un noteikti nevajadzētu sākt attīstību vairākās savrupās vietās," sacīja Bratuškins. Viņš uzskata, ka pietiekami intensīvi jāattīsta kāda viena atsevišķa teritorija, nevis jāsāk būvniecība vairākās vietās vienlaikus - svarīgi ir saistīt būvniecības plānus ar pilsētas infrastruktūras attīstību.
"Pilsētai nebūtu prātīgi izplesties teritoriālā ziņā, drīzāk jāmeklē attīstībai brīvās vietas agrāko centram tuvo rūpnīcu teritorijās. Turklāt šīs teritorijas jau ir labi saistītas ar infrastruktūras elementiem, un tur iespējama gan darījumu, gan dzīvojamā, gan kultūras un izklaides apbūve," sacīja Bratuškins.
Savukārt Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka ne centra attīstība, ne attālāku rajonu attīstība nav pretrunā viena ar otru. "Rīgas pozīcija vienmēr bijusi neizplesties ārpus pilsētas administratīvajām robežām, taču apkārtējās pašvaldībās notika strauja attīstība un šīs pašvaldības lielā mērā "barojas" no Rīgas infrastruktūras. Spilves pļavām piegulošās teritorijas attīstība būs atkarīga no Daugavas Ziemeļu šķērsojuma projekta realizācijas - kad tas tiks realizēts, attīstīsies arī apkārtējās teritorijas," sacīja Dripe.
"Ja kādam konkrētam attīstītājam būs plāni par pilsētas nomaļu attīstību, viņš tos var realizēt, jo arī tad, ja infrastruktūru neizbūvēs Rīgas pilsēta, tad attīstītājs to var izdarīt par saviem līdzekļiem," skaidroja Dripe.
Kā ziņots, no 18.marta līdz 16.aprīlim sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji var izteikt viedokļus par iecerētajiem grozījumiem Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam un Rīgas attīstības programmā 2006.-2012.gadam.
Iedzīvotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji varēs apmeklēt sabiedrisko apspriedi 8.aprīlī plkst.17 Rātsnamā.
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir Rīgas pašvaldības politikas plānošanas dokumenti, kas parāda pilsētas stratēģiskos uzstādījumus un veidus, kā tos sasniegt.