Noslēgusies Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta IV kārta.
SIA Rīgas ūdens (RŪ) projektu Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā vairākās kārtās sāka īstenot 1996. gadā. Projekta uzdevums ir radīt drošu un kvalitatīvu ūdensapgādi Rīgā un attīrīt centralizētās kanalizācijas notekūdeņus atbilstoši mūsdienu prasībām, kā arī mājsaimniecībām nodrošināt pieejamību centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai. Nākamgad plānots uzsākt projekta piekto kārtu.
Kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu kilometri
Projekta ceturtās kārtas ietvaros Rīgā izbūvēti jauni ūdensvada tīkli ar kopējo garumu 39,2 kilometri un kanalizācijas tīkli ar kopējo garumu 53,7 kilometri, astoņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas un ūdens sagatavošanas stacija Baltezerā. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūve un paplašināšana šīs kārtas ietvaros notika Mārupē (Rīgas administratīvajā teritorijā), Katlakalnā un Bolderājā. Savukārt iepriekšējās kārtās rekonstruēta dzeramā ūdens attīrīšanas stacija Daugava un bioloģiskā attīrīšanas stacija Daugavgrīva, izbūvēti un atjaunoti kanalizācijas un ūdensapgādes tīkli vēl vairākos Rīgas rajonos - Teikā, Šampēterī, Čiekurkalnā, Dārzciemā.
RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa atzina, ka projekta īstenošanas laikā nācies piedzīvot izaicinājumus, piemēram, kad mainījās ekonomiskā situācija un uzņēmums pieņēma lēmumu iegūt ES fondu finansējumu. «Tas bija liels sasniegums, kad 2012. gada nogalē izdevās panākt pozitīvu Eiropas Komisijas lēmumu šā projekta īstenošanai,» sacīja D. Kalniņa.
Tīrāks ūdens dzīvokļos un jūrā
Centralizēti sagatavotais Rīgas dzeramais ūdens atbilst ES prasībām, un pēc ūdens sagatavošanas stacijas izbūves Baltezerā pilsētas ūdensapgādes sistēmā gadā vairs netiek ievadītas 5,5 tonnas (sausā veidā) dzelzs un mangāna, informēja Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna. Kopš pagājušā gada decembra ir sasniegts ES direktīvā noteiktais dzelzs un mangāna līmenis, bet pirms projekta ietvaros uzbūvētās ūdens sagatavošanas stacijas nodošanas ekspluatācijā 23-25 procenti patērētāju saņēma ūdeni ar paaugstinātu dzelzs un mangāna saturu.
Pērn tika īstenota arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcija, jūrā novadītajos sadzīves notekūdeņos nodrošinot slāpekļa un fosfora atdalīšanu līdz ES noteiktajam maksimāli pieļaujamam līmenim.
Iedzīvotājiem atvieglo birokrātiskas procedūras
Pašlaik par jaunu RŪ mērķi vai izaicinājumu D. Kalniņa nosauc pieslēgumu skaita palielināšanu mājsaimniecībām. Jau minētā projekta ietvaros ir izbūvēti arī ūdensvada pievadi un kanalizācijas izvadi no ielas vadiem līdz katra gruntsgabala robežai vai ielas sarkanajai līnijai, kas atvieglo īpašniekiem pievienošanos centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Iecerēts, ka nākamgad centralizētajai ūdensapgādei pieslēgušos pakalpojuma saņēmēju skaits varētu sasniegt 98,2 procentus no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita. Savukārt kanalizācijas pakalpojumu saņēmēju skaits varētu sasniegt 97,1 procentu no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita.
D. Kalniņa norādīja, ka pašlaik, lai arī RŪ ir atvieglojis birokrātiskas procedūras iedzīvotājiem, uzņēmuma nākamais mērķis ir panākt, lai centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus izmantotu visi Rīgas pilsētas iedzīvotāji, kuriem ir nodrošināta tāda iespēja. Pagaidām vietās, kur ir jaunizbūvētā centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija, pieslēgušies nedaudz vairāk par 30 procentiem.
Plāno līdzfinansējumu rīdziniekiem
Šādu iedzīvotāju mazo aktivitāti var skaidrot ar zemo maksātspēju un pieslēgumu izbūves salīdzinoši augstajām izmaksām, kā arī relatīvi sarežģīto pieslēgšanās procedūru. D. Kalniņa piebilda, ka tā ir arī citu Eiropas pilsētu problēma. RŪ ir iesniedzis un ierosinājis vairākus grozījumus Ministru kabineta normatīvajos dokumentos, lai atvieglotu šo procesu, kā arī piedāvā iedzīvotājiem sagatavot nepieciešamo dokumentāciju pieslēguma izbūvei, un šis darbs ir jāturpina. Kopš 2014. gada, kad RŪ sāka piedāvāt sagatavot dokumentus pieslēgumu izbūvei iedzīvotājiem, aptuveni 200 mājsaimniecību bijušas ieinteresētas šajā pakalpojumā.
Līdz gada beigām uzņēmums plāno Rīgas domē iesniegt domes saistošo noteikumu projektu par līdzfinansējuma piešķiršanas iespējām, palīdzot iedzīvotājiem pilnīgi vai daļēji apmaksāt pieslēgšanās izdevumus.
Nākamgad - Imantā, Berģos, Beberbeķos
RŪ ir sagatavojis un Rīgas dome akceptējusi pieteikumu projektam Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rīgā, V kārta, ko plānots īstenot 2018.-2019. gadā. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu Imantā (ZR daļā), Berģos (D daļā, Rīgas administratīvajā teritorijā) un Beberbeķos - papildu 3000 iedzīvotājiem būs iespēja izmantot kvalitatīvu ūdeni un notekūdeņu sistēmu. Plānotais papildus pieslēgto klientu skaits Beberbeķos - 465, Berģos - 1923 un Imantā - 571 iedzīvotājs. «Tā ir Rīgas ūdens iniciatīva,» uzsvēra D. Kalniņa. Kopējās projekta piektās kārtas izmaksas ir vairāk nekā 20 miljoni eiro, plānots piesaistīt ES fondu līdzekļus - ap 10 miljoniem eiro.
***
PROJEKTA ĪSTENOŠANA
Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, I kārta
• 1996.-2002. g. īstenots, piesaistot banku (ERAB, EIB) aizdevumu un dāvinājumu (Šveices un Zviedrijas palīdzības fondu) līdzekļus.
Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, II kārta
• 2002.-2006. g. uzsākts kā ISPA projekts, turpināts kā Kohēzijas fonda 2004.-2006. gada projekts.
Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, III kārta
• 2006.-2009. g. īstenots kā Kohēzijas fonda 2000.-2006. gada plānošanas perioda projekts.
Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, IV kārta
• 2011.-2015. g. Projekts realizēts
2007.-2013. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros saskaņā ar darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi aktivitāti Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000.
Finansējums projekta IV kārtai:
• kopējais 46,96 miljoni eiro, no kuriem 20,62 miljoni eiro Kohēzijas fonda līdzekļi, 12,83 miljoni eiro - Rīgas domes, 9,91 miljons eiro RŪ līdzfinansējums.