Rīgā avāriju remontdarbos vairs nevarēs aprobežoties ar “ielāpu” likšanu

© f64

Zem Rīgas ielām, tiltiem, satiksmes pārvadiem un citām transporta būvēm atrodas daudz inženierkomunikāciju. Nereti to ikdienas uzturēšanas vai avāriju seku novēršanas darbi saistīti ar ielas seguma uzlaušanu. Praksē ir pierādījies, ka seguma atjaunošana tranšejas vai būvbedres platumā, nenodrošina pietiekamu seguma kvalitāti – atjaunotais segums bieži deformējas un rodas iesēdumi, kas ievērojami apgrūtina satiksmi un rada apdraudējumu satiksmes drošībai.


Lai nodrošinātu pilsētas transporta būvju aizsardzību, Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti sēdē otrdien, 18.oktobrī, atbalstīja papildu prasību noteikšanu transporta būvju seguma atjaunošanai.

Ņemot vērā vidējo brauktuvju seguma kalpošanas laiku pilsētās, stingrākas prasības ir noteiktas brauktuvēm, kurās seguma atjaunošana vai pārbūve veikta pēdējo astoņu gadu laikā.

Šādās ielās segums būs jāatjauno horizontālā virzienā pret asi visā braukšanas platumā vai, ja ielai ir vairākas joslas, līdz vidusasij un vertikālā platumā 10 metru garumā no būvdarbu veikšanas vietas. Respektīvi, būvdarbu veicējam ielas segums būs jāatjauno visā brauktuves platumā nevis varēs aprobežoties tikai ar “ielāpa” uzklāšanu kā līdz šim.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais