Tramvaja līnijas izbūve Lielo kapu teritorijā būtu pieņemama, cieņpilni pārapbedot cilvēku pīšļus, kas atrodas šajos kapos, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB).
LELB pārstāvis Kaspars Upītis norādīja, ka baznīcai patlaban nav viedokļa par to, vai tramvaja līnijas izbūve ir laba vai slikta, tomēr baznīca neatbalsta vienkāršu kapu izpostīšanu.
Patlaban starp LELB un Rīgas domi notiek sarunas par zemes īpašuma turpmāko apsaimniekošanu - LELB vēlas iemainīt nekustamo īpašumu, kur atrodas Lielie kapi, pret kādu citu vai citiem nekustamajiem īpašumiem, kur baznīca varētu veikt savu darbību. Baznīca gatava Lielo kapu teritoriju iemainīt pret kādu zemesgabalu kādā no Rīgas mikrorajoniem, kur vēsturiski nav bijusi LELB. Nav izslēgts, ka Lielo kapu teritorija varētu tikt iemainīta arī pret vairākiem zemes gabaliem.
"Skaidrs, ka Lielie kapi ir jāapsaimnieko. Kapu pārvaldīšana ir pašvaldības autonomā funkcija. Mums nepieder kapu teritorijā esošās kapličas, mums pieder tikai zeme," sacīja Upītis, piebilstot, ka kapu apsaimniekošanai ir jāmeklē līdzekļi, kas nevar nākt no ziedojumiem, jo cilvēki neziedo nekustamo īpašumu uzturēšanai.
Upītis pastāstīja, ka LELB jau gadiem risinot jautājumu par nekustamo īpašumu, uz kura atrodas Lielie kapi.
Jautāts par to, cik ētiski, neņemot vērā nekustamā īpašuma formalitātes, būtu kapu teritorijā uzbūvēt tramvaja līniju, Upītis norādīja, ka jau tagad "staigāšana un dejošana pār kapu kopiņām notiek katru dienu". Viņš skaidroja, ka arī, piemēram, zem Doma laukuma ir cilvēku pīšļi, tomēr tas netraucējot rīkot gadatirgus un koncertus.
"Protams, baznīca neatbalsta vardarbīgu kapu izpostīšanu," piekrita Upītis, tomēr viņš norādīja, ka gadījumā, ja bojāgājušo pīšļi tiks pārapbedīti, šim procesam izrādot attiecīgu cieņu, tad arī tramvaja līnijas izbūve nebūtu vērtējama kā ļaunums. "Laiki mainās, arī kapi paplašinās vai sašaurinās. Vietas tiek kā sakralizētas, tā arī desakralizētas, ievērojot noteiktus rituālus," uzsvēra Upītis.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes deputāti 11.oktobrī ārkārtas sēdē ar 34 balsīm "par" un 15 "pret" atbalstīja Skanstes tramvaja līnijas projektēšanas sākšanu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) klātesošajiem deputātiem norādīja, ka tieši Skanstes rajons pašlaik attīstās visstraujāk un tieši tur būs jaunais pilsētas centrs, kur jau tagad ir jaunie banku biroji, kā arī top dažādas vīzijas par kultūras telpu. Viņš sacīja, ka šī līnija ļaus iedzīvotājiem mazāk izmantot privāto transportu.
"Šis ir labākais risinājums. Ja mēs redzam, ka šo projektu varam īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, šo iespēju nedrīkst laist garām," sacīja Ušakovs.
Viņš gan neiztika bez slēptas kritikas biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidenta Andra Gobiņa virzienā. Gobiņš vēlējās izteikt savu viedokli, taču Ušakovs kritizēja viņa "melus vai arī kļūdas" par 1500 apbedījumu iznīcināšanu, norādot, ka apbedījuma vietas nedrīkst aizskart. Rīgas mērs vairākkārt aicināja idejas oponentus neaizrauties ar 1500 apbedījumu piesaukšanu.
Ārkārtas sēdes laikā neiztika arī bez opozīcijas paustās kritikas saistībā ar liegumu pārstāvjiem no sabiedrības izteikt savu viedokli par projektu. Piemēram, deputāts Uģis Rotbergs (V) kritizēja vadošo partiju mēģinājumus neieklausīties tajā sabiedrības daļā, uz kuru projekts tieši atstās ietekmi.
Tāpat ziņots, ka turpmāko gadu laikā Rīgā ir plānots izbūvēt jaunu tramvaja līnijas posmu, kas savienos 6.tramvaja maršrutu un 5., 9.tramvaja maršrutu, lai nodrošinātu videi draudzīga elektrotransporta kustību Skanstes ielā.