Latvijas iedzīvotāju makos ir par 2% vairāk naudas nekā 2011.gadā

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Latvijas iedzīvotāju makos paliek pāri par 2% vairāk naudas nekā 2011.gadā, vēsta SIA "Firmas.lv" un nacionālās informācijas aģentūras LETA jaunākais "Latvijas biznesa gada pārskats 2016".

"Firmas.lv" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Oxford Research" secinājusi, ka kopumā labklājība valstī pēdējos piecos gados ir nedaudz uzlabojusies, proti, kopējais ienākumu pieaugums par 2% apsteidz izmaksu pieaugumu.

"Citiem vārdiem sakot, Latvijas iedzīvotāju maciņos paliek pāri par 2% vairāk naudas nekā 2011.gadā. Vislēnākais vidējais pieaugums 17% apmērā ir bijis Latgalē. Salīdzinājumam Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē tas ir bijis virs 19% periodā no 2011.gada līdz 2015.gadam," norāda pētījuma autori.

Cerības attiecībā uz Latgali vieš fakts ka periodā no 2014.gada līdz 2015.gadam ienākumu pieaugums Latgalē ir bijis straujākais no visiem reģioniem - gandrīz 7,5%. Vidzemē tas attiecīgajā periodā bija 7%, Pierīgā - 6,2%, Kurzemē - 6% un Zemgalē - 5,6%.

Absolūtos skaitļos Pierīgas reģions saglabā līderpozīcijas ar vidējo ienākumu līmeni gandrīz 900 eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējos reģionos, kur ienākumu līmenis nepārsniedz 700 eiro. Līdz ar to var secināt ka, neskatoties uz dažām pozitīvām attīstības pazīmēm, kopumā Latvijā saglabājas liela reģionālā nevienlīdzība, un nekas neliecina, ka tā varētu tuvākajā laikā ievērojami samazināties.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Pierīgā, Zemgalē un Latgalē pēdējos divos gados ir nedaudz palielinājies. Latgalē pieaugums bija vismazākais - tikai 0,08%, Pierīgā - 0,5%, bet Zemgalē - 0,7%.

Tomēr pēdējo gadu pieaugums nespēj kompensēt iepriekšējo gadu negatīvo tendenci, tādēļ arī kopējais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits visos reģionos ir samazinājies. Novērtējot šādu tendenci ir grūti prognozēt pozitīvu attīstības scenāriju. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājums negatīvi ietekmē gan uzņēmumu iespēju piesaistīt kvalificētu darbaspēku, gan arī valsts finanses kopumā, jo samazinās nodokļu maksātāju skaits.

"Latvijas biznesa gada pārskats" ir apjomīgākais Latvijas tautsaimniecības apskats, kurā tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji pēc gada pārskatu datiem, un tas aptver uzņēmumus, kas nodrošina 98% no kopējā neto apgrozījuma.

Pētījumā ir apskatīti topa uzņēmumi vairāk nekā 60 nozarēs un dažādos griezumos - pēc apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita, reģionu attīstības, piesaistītajām investīcijām u.c. rādītājiem. Tajā sniegti profesionālo asociāciju un nozares speciālistu viedokļi par aizvadītā gada rezultātiem un nākotnes prognozes.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais