Saulainā dienā jaunie iemītnieki saņem dzīvokļu atslēgas

NEAIZMIRSTAMS BRĪDIS. Daudziem no svinīgajā ēkas atklāšanā klātesošajiem brīdis, kad tiek saņemtas jauna dzīvokļa atslēgas, paliks atmiņā daudzus gadus – tas ir jaunu iespēju un jaunas dzīves sākums © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pirmdiena, 10. oktobris, daudziem paliks atmiņā kā viena no jaukākajām dienām, kad tiek saņemtas jaunā dzīvokļa atslēgas pašvaldības īres namā, kas tapis, renovējot bijušo policijas iecirkni Ieriķu ielā 28. Ne tikai Rīgas pašvaldība, bet arī laika apstākļi bija parūpējušies, lai diena būtu pozitīvu emociju piepildīta.

Desmit gados rindā par 6000 cilvēku mazāk

Atklājot renovēto māju, kurā vispārējā izīrēšanas kārtībā iedzīvotājiem tiek nodoti 48 dzīvokļi, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs teica: «Cilvēki ir pietiekami ilgi gaidījuši šo dienu, tāpēc ilgi neaizkavēšu viņus saņemt jauno dzīvokļu atslēgas. Pateikšu tikai divus skaitļus: 2006. gadā kopējā rindā uz dzīvokļiem gaidīja vairāk nekā desmit tūkstoši rīdzinieku. Šobrīd rindā ir mazāk par četriem tūkstošiem. Mēs vēlamies, lai rinda kļūtu vēl mazāka, un turpināsim strādāt, lai rīdziniekiem piedāvātu pašvaldības dzīvokļus.»

Savukārt pilsētas vicemērs Andris Ameriks uzsver: «Šī māja nav būvēta no jauna, bet gan renovēts piecdesmitajos gados būvēts nams. Līdz gada beigām paredzēts ekspluatācijā nodot renovētu ēku arī Aglonas ielā, kurā būs 215 dzīvokļu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu programma īstenojas, un šodien varu apsveikt jaunos dzīvokļu īrniekus.»

Šā un citu pašvaldības īres un sociālo māju projektu virzītājs ir SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Vaicāta, kāda ir sajūta brīdī, kad jaunajiem iemītniekiem tiek izsniegtas atslēgas un projekts ir pabeigts, uzņēmuma valdes locekle Inga Cerbule atzīst: «Ļoti laba sajūta. Šis ir pirmais projekts, kurā tiek veidoti miniatūri dzīvoklīši. Ieguvumi ir vairāki: pilsētas centrā ir sakārtots grausts un pieguļošā teritorija; ar minimālām izmaksām ir radīti dzīvokļi, ko piedāvāt cilvēkiem, kam vajadzīgs pašvaldības atbalsts, un arī izmaksas, ko par šiem dzīvokļiem būs jāmaksā īrniekiem, ir minimālas. Esam aprēķinājuši, ka mēnesī kopā ar komunālajiem pakalpojumiem - siltumu, ūdeni, elektrību un īri - iedzīvotāji maksās maksimums 40 eiro. Arī pašlaik renovācijas stadijā esošajā mājā Aglonas ielā dzīvokļi būs nelieli. Esam apzinājuši vajadzības un sapratuši, ka tieši mazgabarīta dzīvokļi ir vispieprasītākie. Taču tas nenozīmē, ka tagad pašvaldība piedāvās tikai mazus mājokļus - nāks jauni projekti un būs pieejami arī lielāki dzīvokļi.»

Nelieli, bet ērti

Neatkarīgā jau rakstīja, ka, renovējot bijušo policijas iecirkni, Rīgā, Ieriķu ielā 28, ir izveidots daudzdzīvokļu nams cilvēkiem, kuri gaida rindā uz pašvaldības dzīvokļiem. Kopumā ēkā ir izveidoti 68 vienistabas dzīvokļi ar vidējo platību 15 kvadrātmetru. No tiem 20 dzīvokļu, kas izvietoti ēkas pirmajā stāvā, nodoti Rīgas domes Sociālās pārvaldes pārziņā, izveidojot jaunu sociālā pakalpojumu veidu - pansiju jeb aprūpētu dzīvesvietu. Šie ir pirmie mājokļi iepriekšminētā sociālā pakalpojuma ietvaros.

Katrā dzīvoklī ir ierīkota virtuves niša un atsevišķs sanitārais mezgls - duša un tualete. Viena no jaunajām iemītniecēm, kas saņēma mājokļa atslēgas, ir Vallija Dakule: «Istaba ir neliela - apmēram tikpat liela kā iepriekšējā dzīvesvietā, taču šeit tomēr būs daudz labāk. Līdz šim dzīvoju komunālajā dzīvoklī denacionalizētā mājā, kur virtuve un sanitārās telpas vajadzēja dalīt ar citiem kaimiņiem. Šeit viss ir skaisti izremontēts, tātad nevajadzēs arī remontu. Es priecājos, ka tagad man būs pašai savs dzīvoklis.»

Denis Morozs ir bārenis, kurš šobrīd spiests īrēt mājokli no privātpersonas par visai augstu īres maksu. Jaunajam cilvēkam ir lieli dzīves plāni - pabeigt studijas jūrniecības jomā, apprecēties un audzināt bērnus. Viņš ir pateicīgs pašvaldībai par piešķirto dzīvokli, jo izmaksas tagad būs mazākas. Vaicāts, vai dzīvojamā platība būs pietiekama tik vērienīgiem dzīves plāniem, Denis uzsver: «Zināms, ka pastāv iespēja ar laiku samainīt šo pašvaldības dzīvokli pret lielāku. Situācijas dzīvē mainās, un varbūt kādam vairs nevajadzēs tik lielu mājokli - labprāt samainīšu. Es no darba nebaidos - varu arī pats remontu uztaisīt. Es uzskatu, ja cilvēks kaut ko vēlas darīt, tad bez darba un dzīvesvietas nepaliks.»

Arī Aļona Rafoporta ir bārene, kuru uzaudzinājuši faktiski sveši, bet ļoti mīloši cilvēki. Jauniete studē RTU, bet līdz ar lielajiem maksājumiem par īrētu mājokli uz gadu atteikusies no studijām - visa nopelnītā nauda bija vajadzīga īrei un izdzīvošanai. Līdz ar saņemto pašvaldības dzīvokli Aļona atkal varēs turpināt studijas, jo izmaksas par dzīvokli būs nesalīdzināmi zemākas.



Svarīgākais